Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2025.gada 5. septembrī Saeima nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu par grozījumiem, kas būtiski mainīs VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietošanas kārtību. Grozījumi paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra EDS būs iespējams pieslēgties tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem: eID karti, eParakstu vai Smart-ID.
Šobrīd EDS pieejama arī ar mazāk drošiem autentifikācijas līdzekļiem, kas rada riskus datu aizsardzībai. EDS satur informāciju par fizisko un juridisko personu nodokļu saistībām, finanšu datiem un privātajiem ienākumiem. Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka datu apjoms un sensitivitāte prasa īpašu drošības līmeni, lai novērstu nesankcionētu piekļuvi.
Grozījumi paredz arī izņēmumus gadījumiem, kad nodokļu maksātājam objektīvu iemeslu dēļ nav pieejami noteiktie drošie līdzekļi, piemēram, veselības stāvokļa vai tehnisku šķēršļu dēļ. Šādās situācijās VID būs pienākums nodrošināt alternatīvus piekļuves risinājumus.
Reforma nodrošinās Latvijas atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (ES) Nr. 910/2014 (eIDAS regula), kas nosaka prasības elektroniskajai identifikācijai un uzticības pakalpojumiem. Vienlaikus tiek stiprināta sabiedrības uzticība publiskajām digitālajām sistēmām un valsts pārvaldes e-pakalpojumiem kopumā.
Pēc garām diskusijām starp dažādām valsts institūcijām un sociālajiem partneriem Ministru kabineta 23. septembrī pieņemti grozījumi Konkurences likumā, ar kuriem paredzēts tirgus dalībnieku amatpersonām noteikt atbildību par aizliegtas vienošanās pārkāpumu publiskā iepirkumā.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka tirgus dalībnieku amatpersonām ir īpaša nozīme, lai netiktu pieļauti Konkurences likuma un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumi. Amatpersonas ir atbildīgas par pienācīgas kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu uzņēmumā, kā arī atbilstošas korporatīvās kultūras veidošanu un darbinieku izglītošanu.
Līdz ar to Ekonomikas ministrija rosina Konkurences likumu papildināt ar jaunu nodaļu par tirgus dalībnieka amatpersonas atbildību. Atbildību paredzēts piemērot administratīvā procesa kārtībā un to varētu piemērot tirgus dalībnieku amatpersonām – fiziskām personām, kas konkurences tiesību pārkāpuma laikā ieņem Komerclikuma 4.2 panta pirmajā daļā noteikto amatu.
Ekonomikas ministrija piedāvā noteikt, ka tirgus dalībnieka amatpersonai var piemērot tiesību ierobežojumu ieņemt Komerclikuma 4.2 pantā noteiktos amatus no viena līdz trīs gadiem.
Minētajā tiesību normā norādīti šādi amati, uz kuriem attiektos atbildība, kā arī piemērotais tiesību ierobežojums:
Atbildība uzņēmuma amatpersonai tiktu piemērota par aizliegtas vienošanās pārkāpumu ārējos normatīvajos aktos regulētā iepirkumā, kur tiek izmantots publiskais finansējums, ja izpildās viens no šādiem apstākļiem:
Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka Konkurences padome neuzsāks lietu pret amatpersonu, ja izpildās viens no šādiem apstākļiem:
Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.
2025.gada 11. septembrī Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Nodokļu un nodevu likumā, ar kuriem Latvijā tiks ieviesta globālā kriptoaktīvu informācijas apmaiņas sistēma (Crypto-Asset Reporting Framework – CARF).
Ar grozījumiem noteikts, ka no 2026. gada 1. janvāra Latvijā reģistrētajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums sniegt VID informāciju par klientu darījumiem. Savāktā informācija automātiski tiks apmainīta ar ārvalstu nodokļu administrācijām, pamatojoties uz starptautiskajiem līgumiem un OECD standartiem.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka regulējuma mērķis ir mazināt izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī ierobežot kriptoaktīvu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Vienlaikus tiek paredzēts papildu administratīvais slogs kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem būs jāpielāgo datu uzskaites un ziņošanas sistēmas.
Regulējums tiek ieviests visās ES dalībvalstīs, un tas ir daļa no OECD iniciatīvas, kas paredz vienotu pieeju kriptoaktīvu tirgus uzraudzībai. Latvija līdz ar to nodrošinās, ka nacionālā sistēma ir saskaņota ar starptautiskajām prasībām un spēj nodrošināt pilnvērtīgu informācijas apmaiņu.
Likumprojekts ir izskatīts Saeimā vienā lasījumā un, lai paredzētie grozījumi stātos spēkā, likumprojektu Saeimai nepieciešams izskatīt vēl divos lasījumos.
2025.gada 11. septembrī Saeima pieņēma grozījumus, ar kuriem Latvijas normatīvajā vidē ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2022/2554 par digitālo darbības noturību (DORA), kā arī noteikti jauni principi mākslīgā intelekta (MI) izmantošanai finanšu sektorā.
DORA regula nosaka vienotus standartus finanšu sektora dalībniekiem attiecībā uz IT sistēmu drošību, kiberincidentu pārvaldību un darbības nepārtrauktību. Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā finanšu iestādēm Latvijā būs pienākums veikt regulāras sistēmu noturības pārbaudes, izstrādāt krīzes pārvarēšanas plānus un ziņot uzraugošajām iestādēm par būtiskiem kiberincidentiem.
Papildus tam ar grozījumiem noteikts tiesiskais ietvars MI izmantošanai finanšu pakalpojumu sniegšanā. Pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina, lai izmantotie MI risinājumi būtu caurskatāmi, izsekojami un nepārkāptu patērētāju tiesības.
Ar šo regulējumu Latvija nodrošina savas finanšu nozares atbilstību ES prasībām. Grozījumu mērķis ir stiprināt finanšu tirgus uzticamību un pasargāt patērētājus no riskiem, kas saistīti ar digitālajiem pakalpojumiem un MI izmantošanu. Vienlaikus normatīvais regulējums veicina konkurētspēju, jo skaidrs un prognozējams tiesiskais ietvars ir priekšnoteikums investīciju piesaistei finanšu nozarē.
2025. gada 4. septembrī Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, kura mērķis ir attīstīt un pilnveidot publisko iepirkumu sistēmu.
Reforma ir plānota kā sistemātiska normatīvā regulējuma pārskatīšana, strukturālā un procedurālā iepirkumu procesa vienkāršošana, kā arī publisko iepirkumu digitalizācijas paātrināšana.
Darba grupa, ko izveidoja Finanšu ministrija, pamato reformu priekšlikumus ar Valsts kontroles revīziju un Eiropas Savienības auditējošo iestāžu secinājumiem par konkurences samazināšanos, normatīvās regulējuma sarežģītību, kā arī resursu izlietojuma neefektivitāti. Kopējā publisko iepirkumu līgumu vērtība Latvijā pārsniedz 5,5 miljardus eiro gadā, kas veido aptuveni 13-14 % no iekšzemes kopprodukta.
Galvenie priekšlikumi, kas ietverti informatīvajā ziņojumā („Par darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai rezultātu un priekšlikumiem tālākai publiskā iepirkumu sistēmas attīstībai”), paredz:
Reformas ieviešana plānota pakāpeniski, sākot no 2026. gada, ar to, ka izslēgšanas noteikumu vienkāršošanas normatīvie grozījumi var stāties spēkā agrāk, nekavējoties pēc likuma apstiprināšanas.
2025.gada 2. septembrī Ministru kabinets pieņēma Noteikumus par Latvijas nacionālo sankciju noteikšanu, kas izdoti pamatojoties uz Nacionālo sankciju likuma 3. panta trešo daļu. Jaunie noteikumi paredz kārtību, kādā tiek noteiktas un piemērotas Latvijas nacionālās sankcijas, papildinot līdz šim spēkā esošo sistēmu, kurā dominē starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības sankcijas.
Noteikumi paredz, ka nacionālās sankcijas var noteikt Ministru kabinets, pamatojoties uz ārpolitikas vai nacionālās drošības apsvērumiem. Ar tām iespējams ierobežot gan fizisku, gan juridisku personu tiesības – piemēram, aizliegt finanšu līdzekļu izmantošanu, noteikt tirdzniecības ierobežojumus vai aizliegt piedalīties publiskajos iepirkumos. Noteikumos detalizēti aprakstīta procedūra, kādā tiek sagatavoti lēmumu projekti, un precizēta institūciju kompetence.
Ārlietu ministrija ir noteikta kā vadošā institūcija, kas sagatavo priekšlikumus par nacionālo sankciju piemērošanu, bet Finanšu izlūkošanas dienests koordinē finanšu plūsmas ierobežošanas pasākumus. Lēmumu par sankciju noteikšanu pieņem Ministru kabinets, un informācija par piemērotajām sankcijām tiek publicēta oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Noteikumu anotācijā uzsvērts, ka Latvijas tiesiskais regulējums līdz šim nepietiekami detalizēja nacionālo sankciju noteikšanas procedūru. Jaunie noteikumi paredz ne tikai efektīvāku sankciju piemērošanas mehānismu, bet arī nodrošina caurskatāmību, jo skaidri nosaka iesaistīto institūciju pienākumus un lēmumu publicēšanas kārtību.
Ar šī tiesību akta pieņemšanu Latvija ir ieviesusi sistēmu, kas ļauj ātri un elastīgi reaģēt uz apdraudējumiem, ja starptautiskā līmenī sankcijas vēl nav pieņemtas. Vienlaikus regulējums paredz atbilstību starptautiskajām tiesību normām un koordināciju ar ES un ANO sankciju mehānismiem.
2025. gada 3. septembrī Ministru kabinets atbalstīja grozījumus 2019. gada 11. jūnija noteikumos Nr. 246 “Kārtība, kādā nodrošina universālo pasta pakalpojumu”. Ar grozījumiem precizēti universālā pasta pakalpojuma sniegšanas nosacījumi, lai tie atbilstu iedzīvotāju vajadzībām un ekonomiskajai situācijai.
Līdz šim spēkā esošais regulējums noteica prasību nodrošināt universālo pasta pakalpojumu noteiktā intensitātē visā Latvijas teritorijā. Grozījumos paredzēts, ka pakalpojumu sniegšanas biežums un forma var tikt pielāgota atbilstoši pieprasījumam un ekonomiskajai lietderībai, vienlaikus saglabājot iedzīvotājiem tiesības uz piekļuvi pasta pakalpojumiem neatkarīgi no dzīvesvietas.
Noteikumu izmaiņas ietver arī digitālo risinājumu plašāku izmantošanu universālā pakalpojuma nodrošināšanā. Tas nozīmē, ka daļa pakalpojumu būs pieejami elektroniskā veidā, piemēram, pieteikumu iesniegšana, dokumentu apmaiņa vai paku izsekošana. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai noteikts pienākums pastiprināti uzraudzīt universālā pakalpojuma kvalitāti un pieejamību.
Ministru kabinets grozījumu anotācijā norāda, ka šīs izmaiņas nepieciešamas, lai sabalansētu sabiedrības tiesības ar pakalpojuma sniedzēju iespējām nodrošināt ekonomiski ilgtspējīgu pakalpojumu. Prognozēts, ka, saglabājot pakalpojumu pieejamību, tiks panākts arī izmaksu samazinājums un lielāka elastība tirgus dalībniekiem.
2025. gada 4. septembrī Augstākās tiesas Senāts lēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar prejudiciāliem jautājumiem par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu trīspusējos darījumos starp dažādu dalībvalstu nodokļu maksātājiem. Lieta attiecas uz t. s. triangulācijas shēmām, kurās iesaistīti trīs uzņēmumi no dažādām valstīm, un rodas jautājums, kurā jurisdikcijā ir piemērojams PVN un kādā secībā tas jādara.
Senāts norādīja, ka Latvijas normatīvais regulējums nav pietiekami skaidrs un prakse dalībvalstīs atšķiras. Rezultātā var rasties situācijas, kurās vienā dalībvalstī PVN tiek piemērots, bet citā – nē, vai arī tiek piemērots atšķirīgs režīms. Tas rada risku gan dubultai aplikšanai ar nodokli, gan izvairīšanās iespējām.
Senāts uzdod EST jautājumus par Direktīvas 2006/112/EK interpretāciju, īpaši par 141. un 197. pantu, kas regulē PVN piemērošanu triangulācijas darījumos. Tiek lūgts precizēt, vai dalībvalstis drīkst noteikt atšķirīgu pieeju un kā jānosaka galīgais nodokļa maksātājs šādās situācijās.
Prejudiciālo jautājumu uzdošana ir nozīmīgs solis vienotas prakses nodrošināšanai ES mērogā. EST sniegtais skaidrojums būs saistošs visām dalībvalstīm un palīdzēs novērst tiesisko nenoteiktību. Līdz EST sprieduma pieņemšanai Latvijas tiesvedība lietā tiks apturēta.
2025. gada 3. septembrī Satversmes tiesa ierosināja lietu Nr. 2025-28-01 pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību pieteikuma, kurā apstrīdēta Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada 15. novembra saistošo noteikumu Nr. 123 “Par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem Rīgā” atbilstība Satversmei.
Apstrīdētās normas paredz aizliegumu organizēt azartspēles plašās Rīgas teritorijās, izņemot atsevišķus izņēmumus, piemēram, četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Pieteicējs norāda, ka šādi ierobežojumi nesamērīgi ierobežo Satversmes 105. pantā nostiprinātās tiesības uz īpašumu un uzņēmējdarbības brīvību.
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu, lai izvērtētu:
Satversmes tiesa noteikusi termiņu Rīgas domei un Saeimai sniegt paskaidrojumus līdz 2025. gada 15. oktobrim. Līdzīgas lietas Satversmes tiesa vērtējusi iepriekš, tostarp lietā Nr. 2017-17-01 par azartspēļu aizliegumu Jūrmalas teritorijā. Toreiz tiesa atzina, ka pašvaldībām ir rīcības brīvība, taču ierobežojumiem jābūt tiesiski pamatotiem un samērīgiem.
Sprieduma pieņemšana šajā lietā varētu ietekmēt turpmāko pašvaldību praksi un noteikt vadlīnijas azartspēļu regulēšanas jomā.
2025. gada 8. septembrī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru IPAS “Indexo” iegūst izšķirošu ietekmi pār AS “DelfinGroup”. Apvienošanās paziņota saskaņā ar Konkurences likuma 15. panta pirmo daļu, kas paredz pienākumu ziņot par apvienošanos, ja tiek sasniegti normatīvajos aktos noteiktie apgrozījuma sliekšņi.
KP, izvērtējot darījuma ietekmi, secināja, ka apvienošanās neizraisa konkurences būtisku ierobežojumu, jo abu uzņēmumu darbība finanšu pakalpojumu sektorā būtiski nepārklājas. “Indexo” specializējas pensiju fondu pārvaldībā, savukārt “DelfinGroup” nodrošina patērētāju kreditēšanas pakalpojumus un lombardu darbību. Tādējādi koncentrācijas rezultātā nerodas vertikāla vai horizontāla integrācija, kas varētu būtiski ietekmēt konkurenci.
Izvērtēšanas gaitā KP analizēja arī iespējamo ietekmi uz patērētāju tiesībām, finanšu tirgus caurspīdīgumu un nozares stabilitāti. Lēmuma anotācijā norādīts, ka pat pēc koncentrācijas saglabāsies pietiekams konkurentu skaits gan pensiju fondu pārvaldības tirgū, gan patērētāju kreditēšanas tirgū.
KP norādīja, ka apvienošanās potenciāli var radīt sinerģijas efektu, kas sekmēs finanšu pakalpojumu attīstību un jaunu produktu piedāvājumu. Vienlaikus iestāde uzsvēra, ka turpinās uzraudzīt finanšu tirgus darījumus, lai nepieļautu dominējošā stāvokļa izveidi vai pastiprināšanos.
2025. gada 10. septembrī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēja aizliegtu vienošanos inženierkomunikāciju būvdarbu publiskajos iepirkumos, pārkāpjot Konkurences likuma 11. panta pirmo daļu. Lēmumā norādīts, ka vairāki uzņēmumi bija savstarpēji saskaņojuši darbības, lai ietekmētu iepirkumu rezultātus un mākslīgi uzturētu paaugstinātas cenas.
Izmeklēšanas laikā KP ieguva pierādījumus, kas apliecina uzņēmumu koordinētu rīcību, tostarp informācijas apmaiņu par cenām un piedāvājumiem, kā arī tirgus sadali. Šāda vienošanās atzīta par smagāko konkurences tiesību pārkāpumu – karteļa izveidi.
KP piemēroja iesaistītajiem uzņēmumiem naudas sodus, kuru apmērs noteikts, ievērojot pārkāpuma smagumu un ietekmi uz publiskajiem līdzekļiem. Vienlaikus iestāde norādīja, ka kartelis radījis kaitējumu nodokļu maksātāju interesēm, jo pasūtītāji bija spiesti maksāt augstākas cenas par pakalpojumiem.
Lēmumā akcentēts, ka publiskie iepirkumi veido nozīmīgu tautsaimniecības daļu, un karteļu darbība būtiski samazina konkurences efektivitāti. KP aicināja iepirkumu organizētājus pievērst uzmanību karteļa pazīmēm – līdzīgiem piedāvājumiem, secīgām uzvarām starp tiem pašiem dalībniekiem, neparastām cenu svārstībām – un par šādiem gadījumiem nekavējoties ziņot.
Šī lieta apliecina KP konsekvento praksi stingri vērsties pret aizliegtām vienošanām un piemērot preventīvus sodus, lai atturētu uzņēmumus no līdzīgas rīcības nākotnē. Lēmums uzskatāms par nozīmīgu signālu būvniecības nozarei, ka publisko iepirkumu caurspīdīgums un brīva konkurence tiks aizsargāti ar visiem likumā pieejamajiem līdzekļiem.
2025. gada 9. septembrī Finanšu ministrija publicēja labās prakses ieteikumus publisko iepirkumu organizētājiem. Ieteikumi izstrādāti sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju un balstās uz Valsts kontroles revīziju rezultātiem, kā arī Eiropas Savienības auditu secinājumiem par publisko iepirkumu sistēmas nepilnībām un uzlabošanas iespējām.
Ieteikumu mērķis ir paaugstināt publisko līdzekļu izlietojuma efektivitāti un nodrošināt lielāku caurskatāmību iepirkumu procesos. Dokumentā noteikti praktiski risinājumi, kas vērsti uz normatīvo prasību vienveidīgu piemērošanu un administratīvā sloga mazināšanu. Vienlaikus akcentēts, ka iepirkuma dokumentācijai jābūt vienkāršotai un saprotamai, tomēr pilnībā atbilstošai normatīvajām prasībām, lai izvairītos no liekiem strīdiem un procedūras kavēšanās.
Svarīga ieteikumu daļa ir risku analīzes sistēmas ieviešana. Tā paredz, ka iepirkumu organizētājiem pirms procedūras uzsākšanas jānovērtē iespējamie riski, tostarp saistībā ar piegādātāju tirgus struktūru, iespējamo konkurences ierobežošanu un piedāvājumu pamatotību. Risku analīzes rezultāti kalpo kā pamats iepirkuma stratēģijai, tādējādi novēršot problēmas jau agrīnā stadijā.
Atsevišķi ieteikumi attiecas uz līguma izpildes posmu. Finanšu ministrija uzsvērusi, ka bieži vien galvenā uzmanība tiek pievērsta iepirkuma procedūras norisei, taču nepietiekama kontrole tiek īstenota pēc līguma noslēgšanas. Tādēļ ieteikts nodrošināt publisku piekļuvi līguma izpildes rādītājiem un izmantot vienotus kritērijus kvalitātes kontrolei. Tas ļautu gan sabiedrībai, gan uzraugošajām institūcijām pārliecināties par pakalpojuma vai piegādātā produkta atbilstību līgumā noteiktajam.
Tāpat ministrija rekomendē ieviest rezultātu analīzes sistēmu, kas ļautu apkopot un izvērtēt iepriekšējo iepirkumu pieredzi, identificēt atkārtotas problēmas un sistemātiski novērst riskus nākotnē.
Finanšu ministrija norādījusi, ka šie ieteikumi ir sagatavošanās solis gaidāmajai publisko iepirkumu reformai, kas paredzēta 2026. gadā ar Publisko iepirkumu likuma grozījumiem. Reformas mērķis būs vienkāršot normatīvo regulējumu, mazināt birokrātiju un stiprināt konkurenci publisko līdzekļu izlietojumā. Līdz ar to labās prakses ieteikumi kalpo kā pārejas instruments, kas jau tagad ļauj organizētājiem uzlabot iepirkumu kvalitāti un sagatavoties plašākām normatīvajām izmaiņām.
Informatīvais materiāls pieejams šeit.