Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Lai atvieglotu būves reģistrācijas procesu, Saeima Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”, bet Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai saistošos likumprojektus – “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” un “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”.
Šobrīd būvniecības ierosinātājam ar vairākiem iesniegumiem ir jāvēršas trijās iestādēs. Proti, būvniecības ieceres procesā – būvvaldē, būves reģistrācijai – Valsts zemes dienestā, bet būves ierakstīšanai zemesgrāmatā – rajona (pilsētas) tiesā.
Savukārt grozījumi paredz, ka būvniecības ieceres iesniegums, ieskaitot paziņojumu par būvniecību, turpmāk būs vienots iesniegums līdzšinējo trīs iesniegumu vietā. Ievērojot to, būvniecības ieceres iesniegums būs arī iesniegums par attiecīgās būvniecības rezultātā radītās būves tālāku reģistrāciju kadastrā un pēc tam arī ierakstīšanu zemesgrāmatā.
Ar grozījumiem tiks apvienoti trīs procesi – būvniecības ieceres iesniegšana, būves reģistrācija kadastrā un ierakstīšana zemesgrāmatā. Tādējādi tiks vienkāršots un padarīts ātrāks būves reģistrācijas process.
Jāpiebilst, ka vienotais reģistrācijas process būs paredzēts gan ēkām, gan inženierbūvēm, izņemot pagaidu sezonas un speciālās nozīmes būves.
Lai ieviestu reģistru, kurā tiks uzskaitītas personas, kuras pašas atteikušās no kredītu saņemšanas, Saeima Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai izskatīšanā nodeva divus likumprojektus “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā”.
Ar šiem grozījumiem tiek plānots ieviest iespēju jebkurai personai reģistrēties kredītinformācijas biroja datu bāzē un veikt atzīmi par nevēlēšanos saņemt kredītu. Šādas tiesības tiks paredzētas ne tikai pašai personai, bet arī tās aizgādnim vai pilnvarotajai personai.
Kredītdevējam, izskatot pieteikumu par kredīta piešķiršanu, būs pienākums ņemt vērā šādu atzīmi par pašatteikšanos no kredīta un atteikt kredīta piešķiršanu.
Mērķis šādiem grozījumiem ir nodrošināt iespēju personām aizsargāt sevi no krāpšanas digitālajā vidē, kad šai personai nezinot tiek noslēgti krāpnieciski kreditēšanas līgumi.
Grozījumi paredz iespēju arī personām dzēst veikto atzīmi par pašatteikšanos no kredītu saņemšanas, bet šādu atzīmes dzēšanu kredītinformācijas birojs veiks tikai pēc trim dienām.
Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Minētais grozījumu likumprojekts pamatā attieksies uz tām personām, kuras, deklarējot dzīvesvietu, ir sniegušas nepatiesas ziņas. 2025. gada 7. oktobrī Ministru kabinets minēto likumprojektu atbalstīja iesniegšanai Saeimā.
2023.gada 14. februārī interneta vietnē “www.ManaBalss.lv” tika uzsākta iniciatīva “Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju”. Minētā iniciatīva tapusi pamatojoties uz apstākļiem, kad pilnīgi svešas personas bez jebkāda pamata deklarējas citām personām piederošajos nekustamajos īpašumos.
Likumprojekts paredz mazināt šādus gadījumus. Tādējādi likumprojektā ir paredzēts, ka, deklarējot dzīvesvietu ar e-pakalpojuma starpniecību, sistēma automātiski pārbaudīs, vai personai pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi anulēta dzīvesvietas deklarācija sakarā ar nepatiesu ziņu sniegšanu. Gadījumā, ja sistēma konstatēs to, ka pēdējo trīs gadu laikā deklarējot dzīvesvietu ir tikušas sniegtas nepatiesas ziņas, tad sistēma neļaus veikt deklarāciju. Šādā gadījumā, ja persona vēlēsies veikt dzīvesvietas deklarāciju, tā to varēs veikt tikai klātienē iestādē, vienlaikus uzrādot dokumentus, kas apliecina tiesisku pamatu šādas deklarācijas veikšanai.
Iekšlietu ministrija norāda, ka minētais trīs gadu termiņš kalpo kā preventīvs, tā arī motivējošs līdzeklis personām ievērot godprātīgu rīcību dzīvesvietas deklarēšanās procesā. Tāpat ministrija uzsver, ka trīs gadu periods ir pietiekams, lai persona, kura iepriekš ir sniegusi nepatiesas ziņas, apzinātos un izvērtētu savas iepriekšējās rīcības sekas, kā arī turpmāk izvairītos no nepatiesu ziņu sniegšanas.
Būtiski ir tas, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informēs nekustamā īpašuma īpašnieku par personām, kas deklarējušas dzīvesvietu viņa īpašumā. Informācija tiks nosūtīta uz īpašnieka oficiālo elektronisko adresi un īpašuma adresi.
Lai minētais grozījumu likumprojekts stātos spēkā, tas vēl ir jāskata un jāpieņem Saeimai.
Atbilstoši minētajiem grozījumiem tiek plānots ieviest vienkāršākus valodas principus, lietojumu apdrošināšanas līgumos. Līdz šim nereti apdrošināšanas līgumu noteikumi, apdrošinātie riski un to izņēmumi ir uzrakstīti samērā sarežģītā valodā un dažkārt arī neskaidri, kas apgrūtina apdrošinājuma ņēmēju izpratni un apzinātu lēmumu pieņemšanu par apdrošināšanas līgumu, tostarp attiecībā uz risku segumu.
Tādējādi apdrošinātājiem tiks noteikta prasība sagatavot apdrošināšanas līguma noteikumus apdrošinājuma ņēmējiem – fiziskām personām – vienkāršā valodā, pēc iespējas ņemot vērā Starptautiskās Standartizācijas organizācijas standartos noteiktos vienkāršās valodas veidošanas principus un vadlīnijas.
Tāpat šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz pienākumu apdrošinātājiem apdrošināšanas polisē iekļaut personalizētu informāciju par konkrētajā gadījumā apdrošinātajiem un neapdrošinātajiem riskiem, kas izriet no attiecīgā apdrošināšanas līguma noteikumiem. Līdz ar to apdrošinājuma ņēmējiem dažkārt trūkst izpratnes par noslēgtajā apdrošināšanas līgumā ietverto risku segumu, kas, savukārt, pēcāk var radīt domstarpības starp apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmēju par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.
Tādējādi ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka apdrošinātājam apdrošināšanas polisē apdrošinājuma ņēmējam jāsniedz personalizēta informācija par tieši viņa gadījumā: 1) apdrošinātajiem riskiem – riskiem, kuri ir ietverti apdrošināšanas līguma noteikumos un apdrošinājuma ņēmējs ir izvēlējies tos apdrošināt; 2) neapdrošinātajiem riskiem – riskiem, kuri ir ietverti apdrošināšanas līguma noteikumos, bet apdrošinājuma ņēmējs nav izvēlējies tos apdrošināt. Tas veicinātu apdrošinājuma ņēmēja izpratni par dažādo iespējamo risku daudzveidību kopumā un sniegtu skaidru informāciju par apdrošinājuma ņēmēja izdarīto izvēli attiecībā uz apdrošinātajiem un neapdrošinātajiem riskiem.
Turklāt ar grozījumiem paredzēts uzsvērt apdrošināšanas izplatītāja pienākumu pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas sniegt apdrošinājuma ņēmējam standartizētu apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu papīra formā (APID). Attiecīgi grozījumi paredz noteikt, ka gadījumā, ja apdrošināšanas izplatītājam pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas radies strīds ar apdrošinājuma ņēmēju – fizisko personu –, apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir pierādīt APID izsniegšanas faktu. Tādējādi ar grozījumiem strīda gadījumā apdrošināšanas izplatītājam tiek noteikts pierādīšanas pienākums attiecībā uz APID izsniegšanu.
Lai minētie grozījumu likumprojekti stātos spēkā, tie vēl ir jāskata un jāpieņem Saeimai 3. lasījumā.
Veidojot valsts budžeta projektu 2026. gadam, to pavadošo likumprojektu paketē ir iekļauti arī tādi likuma grozījumi, kas paredz izmaiņas nodokļu jomā.
Šobrīd līdz ar jauno budžeta projektu no 2026. gada tiek plānotas izmaiņas Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma regulējumā.
Lai līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem – fiziskām personām, kā arī sekmētu ārvalstu fizisko personu tiešās investīcijas Latvijā, grozījumi UIN likumā paredz, ka, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, paralēli jau pastāvošajai UIN sistēmai, tiks ieviesta dalīta UIN un IIN piemērošana sadalītajai peļņai. Proti, plānots papildināt UIN likumu ar alternatīvu regulējumu, kas paralēli tagadējai ienākuma nodokļu sistēmai UIN maksātājiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas, sadalot peļņu dividendēs, nodrošina iespēju izvēlēties piemērot alternatīvu uzņēmumu ienākuma nodokļa 15% likmi (vispārējā likme ir 20 procenti), vienlaikus dalībniekiem šādu dividenžu ienākumam nosakot iedzīvotāju ienākuma (IIN) nodokli 6% apmērā (15% UIN + 6% IIN).
Grozījumi paredz, ka nodokļa maksātājs, kurš izdarījis šādu izvēli, to attiecina uz visām taksācijas periodā (mēnesis) aprēķinātajām dividendēm, tādējādi, taksācijas periodā (mēnesī), kurā tiek aprēķinātas dividendes, nebūs pieļaujama abu UIN likmju – gan vispārējas 20 procentu likmes, gan 15 procentu likmes piemērošana attiecībā uz aprēķinātajām dividendēm.
Savukārt ar 2026. gada 1. janvāri, UIN nepiemēros līdzekļiem, kas novirzīti procentu maksājumiem par aizņēmumiem no nebanku kreditētājiem Latvijā, ES un EEZ kā, piemēram, emitētiem vērtspapīriem, kolektīvās finansēšanas un brokeru pakalpojumiem, aizņēmumi no alternatīviem ieguldījumu fondiem un privātās un publiskās partnerības mērķsabiedrībām.
Taču vienlaikus jāņem vērā, ka atbrīvojumu nepiemēros gadījumā, ja aizdevējs un aizņēmējs ir saistītas personas.
Mērķis šādām UIN likuma izmaiņām ir dot uzņēmumiem plašāku piekļuvi finanšu pakalpojumiem un arī samazināt finansējuma piesaistes izmaksas, tajā pašā laikā līdzsvarojot ārvalsts investoru – fizisko personu – nodokļu slogu ar Latvijas investoriem.
Lai minētie grozījumi stātos spēkā, tie vēl ir jāskata un jāpieņem Saeimai.
Veidojot valsts budžeta projektu 2026. gadam, to pavadošo likumprojektu paketē ir iekļauti arī Dabas resursu nodokļa likuma grozījumi, kas paredz jaunu nodokļa objektu un augstākas nodokļa likmes smiltij, smilts-grantij un kūdrai.
Ar grozījumiem Dabas resursa nodokļa likumā plānots ieviest jaunu nodokļa objektu – nepārstrādāta un ārpus Eiropas Savienības teritorijas komerciālos nolūkos realizēta koksne. Minēto nodokļa objektu plānots ieviest sākot no 2027. gada 1. janvāra. Nodokļa likmes apmērs plānots – 75 eiro par vienu m3 apmērā.
Šāda jauna nodokļa objekta ieviešanas mērķis ir mazināt vērtīga kokmateriāla eksportu uz trešajām valstīm. Tāpat likumprojekta anotācijā norādīts, ka ar šādu papildus nodokli valsts vēlas motivēt Latvijas kokrūpniecības nozari pārstrukturizēties uz augstāka pievienotās vērtības kokmateriālu ražošanu un eksportu, radot lielāku pienesumu valsts ekonomikai.
Grozījumi paredz būtisku nodokļa likmes pieaugumu kūdrai (mitrums – 40 %). Šobrīd kūdras nodokļa likme 2025. gadā ir 0,70 EUR par tonnu un no 2026. gada 1. janvāra 0,71 EUR par tonnu. Taču atbilstoši grozījumu likumprojektam no 2027. gada tā būs 3,50 EUR par tonnu. Grozījumu anotācijā norādīts, ka atbilstoši starptautiskajai siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju uzskaites metodoloģijai, SEG emisijas valstī tiek uzskaitītas brīdī, kad dabas resurss tiek iegūts. Savukārt 95 % no Latvijā iegūstās kūdras tiek eksportēta uz ārvalstīm. Attiecīgi šobrīd pastāvot risks, ka mērķu neizpildes gadījumā, iztrūkstošās vienības konkrētajā sektorā būs jāpērk par valsts budžeta līdzekļiem. Turklāt atbilstoši starptautiskajai SEG emisiju uzskaites metodikai, ja no resursa tiek saražoti ilgtermiņa produkti, piemēram, mēbeles, būvniecības materiāli u. tml., tad valsts SEG emisiju uzskaitē veidojas oglekļa dioksīda piesaiste. Tādējādi ar nodokļu likmes paaugstināšanu tiek iecerēts samazināt kūdras eksportu uz ārvalstīm un veicināt pievienotās vērtības produktu radīšanu uz vietas Latvijā, vienlaikus izpildot klimata mērķus.
Tāpat grozījumi paredz nodokļa likmes pieaugumu smiltij un smilts grantij. Šobrīd smiltij un smilts grantij nodokļa likme 2025. gadā ir 0,44 EUR par m3 un no 2026. gada 0,45 EUR par m3. Taču atbilstoši grozījumu likumprojektam no 2027. gada tā būs 0,55 EUR par m3. Grozījumu anotācijā norādīts, ka iepriekšējos gados nodokļa likme neesot tikusi celta un salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā nodokļa likme par smilti un smilts-granti ir ievērojami mazāka, kas tāda arī saglabāsies pēc likmju palielināšanas.
Lai minētie grozījumi stātos spēkā, tie vēl ir jāskata un jāpieņem Saeimai.
Satversmes tiesa ierosināja lietu par Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.1 4. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam.
Apstrīdētā norma nosaka, ka Ministru kabineta noteikumos minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp tiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā), kuru dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, to plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.
Pieteikumu Satversmes tiesā iesniedza Rīgas pilsētas tiesa. Tās izskatīšanā ir divas civillietas par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto komunālo pakalpojumu parāda piedziņu. Minētajās lietās parāda piedziņa pamatota arī ar apstrīdēto normu.
Rīgas pilsētas tiesa pieteikumā norāda, ka apstrīdētā norma paredz dzīvokļa īpašnieka pienākumu samaksāt visas ēkas ūdens patēriņa starpību, bet attiecībā uz šo starpību netiek ņemti vērā papildu apstākļi, kas to var izraisīt, kā arī vienlaikus norma nenosaka maksimālās ūdens patēriņa robežas. Šādos apstākļos ūdens patēriņa starpība dzīvokļa īpašniekam neesot iepriekš paredzama un varot ievērojami svārstīties, kas būtiski sadārdzina maksu par ūdensapgādes pakalpojumu.
Ministru kabinetam noteikts termiņš līdz 2025. gada 2. decembrim iesniegt Satversmes tiesā atbildes rakstu un lietas sagatavošanas termiņš ir 2026. gada 2. marts.
Augstākās tiesas Civillietu departaments lietā Nr. C29507419, SKC-28/2025, ir atcēlis apgabaltiesas spriedumu daļā un nodevis atkārotai izskatīšanai civillietu, kurā prasītāja vērsās ar prasību tiesā pret divām juridiskām personām, lūdzot atcelt līgumu, ar kuru viņa pārdevusi sev piederošo dzīvokli vienai no atbildētāja pusē esošajām juridiskajām personām, un atjaunot īpašuma tiesības uz šo dzīvokli.
No lietas faktiskajiem apstākļiem izriet, ka prasītāja bija nonākusi materiālās grūtībās un viņas dzīvokli bija paredzēts pārdot izsolē par labu hipotekārajam kreditoram. Lai risinātu situāciju, prasītāja atsaucās uz vienas atbildētājas izteiktā piedāvājuma aizņemties nepieciešamos līdzekļus. Prasītāja nepietiekamā līmenī pārvaldīja valsts valodu un tai trūka juridisko zināšanu. Tā rezultātā prasītāja aizdevuma līguma vietā parakstīja sev piederošā dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumu, to atsavinot. Vēlāk šis īpašums tika pārdots tālāk otrai atbildētājai, kas bija ar prasītāju noslēgusi īres līgumu. Tādēļ prasītāja cēla tiesā prasību pret abām atbildētājām, argumentējot, ka pirmā atbildētāja panākusi sākotnējā līguma noslēgšanu ar viltu, bet otrā atbildētāja ieguvusi īpašumu, par kuru tai bija jāapzinās, ka darījums ir nekorekts.
Apgabaltiesa šajā lietā apmierināja prasītājas apelācijas sūdzību un atzina gan sākotnējo īpašuma pirkuma līgumu, gan atbildētāju vēlāk noslēgto savstarpējo līgumu par spēkā neesošiem.
Savukārt Augstākā tiesa, atceļot minēto apgabaltiesas spriedumu, norādīja, ka, atzīstot sākotnējo nekustamā īpašuma atsavinājuma darījumu par spēkā neesošu, nevar bez atsevišķas analīzes izdarīt vispārinātu secinājumu, ka arī visi turpmākie darījumi ar šo nekustamo īpašumu nav spēkā. It īpaši jāņem vērā labticīga ieguvēja aizsardzības princips un jāpārliecinās, vai jaunais īpašnieks īpašumu ieguvis labā ticībā. Lai gan prasītāja bija norādījusi uz vairākiem apstākļiem, kādēļ otra atbildētāja nevarētu būt atzīstama par labticīgu ieguvēju, piemēram, atbildētāju savstarpējā līguma noslēgšanu bez peļņas nolūka un nespēju ticami izskaidrot, kā nonākts līdz šā līguma slēgšanai, apgabaltiesa šos apstākļus nav pienācīgi vērtējusi un atcēlusi atbildētāju savstarpējo līgumu uz cita pamata – proti, ka tas noslēgts par nepamatoti zemu un tirgu kropļojošu cenu. Atsaucoties uz tiesību doktrīnas atziņām, Senāts pieņemtajā spriedumā atgādina, ka par spēkā neesošiem ir pamats atzīt neattaisnojamus un īpaši apgrūtinošus līguma noteikumus, kas neatbilst labiem tikumiem un ir vērsti uz neattaisnotu priekšrocību gūšanu.
Senāts lietā Nr. SKC-836/2025, izskatot blakus sūdzību par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez ievērības, atcēla apgabaltiesas un rajona tiesas lēmumus un nodeva nostiprinājuma lūgumu jaunai izskatīšanai Latgales rajona tiesā.
Nostiprinājuma lūgumu tiesai iesniedza fiziska un juridiska persona. Abas lūdza tiesu nostiprināt juridiskās personas, kā pircējas, īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu. Taču Latgales rajona tiesas tiesnesis pieņēma lēmumu šo nostiprinājuma lūgumu atstāt bez ievērības. Lēmumu motivējot, tiesnesis norādīja, ka juridiskā persona nav reģistrējusi tās patieso labuma guvēju un to nav iespējams noskaidrot. Tādēļ tiesnesis uzskatīja, ka nav iespējams izpildīt Zemesgrāmatu likumā paredzēto prasību – pārliecināties par patiesā labuma guvēja reģistrāciju. Par minēto Latgales rajona tiesas tiesneša lēmumu juridiskā personā apgabaltiesā iesniedza blakus sūdzību. Tomēr apgabaltiesa noraidīja juridiskās personas blakus sūdzību un Latgales rajona tiesas tiesneša lēmumu atstāja negrozītu.
Arī par apgabaltiesas lēmumu juridiskā persona iesniedza blakus sūdzību. Senāts, izskatot blakus sūdzību un atceļot abu instanču lēmumus, norādīja, ka juridiskas personas likumiskais pienākums atklāt informāciju par patieso labuma guvēju ir jāsaprot tā plašākā izpratnē. Likumā ir paredzēti gadījumi, kad informācijas atklāšana par patieso labuma guvēju izpaužas kā juridiskās personas apliecinājums, ka patieso labuma guvēju, kas atbilstu likumā paredzētajai definīcijai, noskaidrot nav iespējams. Līdz ar to ne visos gadījumos Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētai juridiskajai personai būs norādīts kāds patiesais labuma guvējs.
Tāpat Senāts savā lēmumā norāda, ka Zemesgrāmatu likuma norma, kas paredz tiesneša pienākumu pārliecināties par patiesā labuma guvēja reģistrēšanu, nav formulēta nepārprotami. Taču tās saturu iespējams noskaidrot, izmantojot tiesību normu iztulkošanas metodes. Tā faktiski paredz, ka, izskatot nostiprinājuma lūgumu, tiesnesim jāpārliecinās par to, vai juridiskā persona Uzņēmumu reģistram ir sniegusi informāciju par tās patiesā labuma guvēja statusu, nevis par to, vai reģistrā ir faktiski norādīta konkrēta fiziska persona.
Senāts konstatēja, ka šajā gadījumā juridiskā persona, kuras kapitāla daļas ir sadalītas starp divpadsmit fiziskām personām, bija izpildījusi likumā noteikto pienākumu, iesniedzot reģistram ziņas, ka tai likuma izpratnē nav iespējams noskaidrot patieso labuma guvēju, un vērsusi uz to arī apgabaltiesas uzmanību. Tomēr apgabaltiesa nebija šo apstākli vērtējusi pēc būtības un noskaidrojusi strīdīgās Zemesgrāmatu likuma normas saturu.
Ar Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 22. oktobra spriedumu tika pilnībā noraidīta prasītāja – būvniecības uzņēmuma – prasība pret diviem biroja klientiem (juridisko un fizisko personu) par presē publicētu ziņu atsaukšanu un atvainošanos, kā arī mantiskas kompensācijas piedziņu saistībā ar reputācijas aizskārumu.
Prasītājs lietā cēla prasību saistībā ar biroja klienta vadītās izdevniecības divām publikācijām dienas laikrakstā un interneta portālā, kurās pieminēts prasītājs un norādīts uz prasītāja uzņēmuma saistību ar citu personu, kā arī norādīts uz prasītāja vārdā presē publicēto paziņojumu pretrunīgumu ar valsts iestādes publiskajiem paziņojumiem. Prasītājs, uzskatot attiecīgos apgalvojumus par nepatiesām ziņām, kas aizskar prasītāja reputāciju, tiesas ceļā lūdza uzlikt par pienākumu atbildētājiem atsaukt ziņas, atvainoties prasītājam, kā arī piedzīt prasītāja labā kompensāciju par nodarīto kaitējumu 6000 EUR apmērā solidāri no izdevniecības un tās galvenā redaktora.
Pirmās instances tiesa prasību noraidīja pilnībā. Arī apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietas apstākļus saistībā ar prasītāja iesniegto apelācijas sūdzību, atzina par pamatotiem atbildētāju, kurus pārstāvēja birojs, juridiskos argumentus par to, ka viena no publikācijām ir uzskatāma par tās autora (izdevniecības galvenā redaktora) viedokli nevis ziņu, un tādējādi publikācijā pausto apgalvojumu par prasītāju patiesīgums nevar tikt pārbaudīts, savukārt publikācijā ietvertais viedoklis par prasītāju ir pamatots ar faktiem, tātad nav atzīstams par nesamērīgi aizskarošu. Arī attiecībā uz otru publikāciju tiesa secināja, ka šī publikācija nesatur nekādas nepatiesas ziņas vai nesamērīgi aizskarošu viedokli par prasītāju.
Tā rezultātā tiesa prasību pilnībā noraidīja, secinot, ka neveidojas likumā “Par presi un citiem informācijas līdzekļiem” un Civillikumā paredzētais tiesiskais pamats seku piemērošanai, t.i. ziņu atsaukšanai, dzēšanai un atvainošanās izteikšanai, ne arī kaitējuma atlīdzības piedziņai.
Biroja klientus gan pirmās instances, gan apelācijas instances tiesā pārstāvēja zvērināts advokāts Dairis Anučins.
Konkurences padome 16.10.2025. pieņēma lēmumu atļaut biroja klientam AS “VESELĪBAS CENTRU APVIENĪBA” iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA “Medical plus”.
Gan AS “VESELĪBAS CENTRU APVIENĪBA”, gan SIA “Medical plus” nodrošina plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumus. SIA “Medical plus” šos pakalpojumus nodrošina Rēzeknē un Daugavpilī. Apvienošanās rezultātā AS “VESELĪBAS CENTRU APVIENĪBA” paplašinās savas darbības pārklājumu Latvijā, nostiprinot klātbūtni Latgales reģionā, kur Rēzeknē līdz šim AS “VESELĪBAS CENTRU APVIENĪBA” nedarbojās.
Konkurences padomes atļaujas saņemšanai AS “VESELĪBAS CENTRU APVIENĪBA” bija iesniegusi pilno ziņojumu, kuru iestāde izskatīja un lēmumu pieņēma likumā noteiktajā minimālajā termiņā – viena mēneša laikā, neuzsākot apvienošanās papildu izpēti.
Apvienošanās darījuma saskaņošanas procesā Konkurences padomē AS “VESELĪBAS CENTRU APVIENĪBA” pārstāvēja un juridisko palīdzību sniedza biroja partneris zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis un juriste Rūta Dāvida.
2025. gada 15.-16. oktobrī Vašingtonā norisinājās vērienīga konference “Spotlight Latvia 2025”, kurā piedalījās, un kuru, kā Latvijas Amerikas tirdzniecības kameras (LACC) valdes loceklis, palīdzēja organizēt biroja partneris Matīss Kukainis.
Šī ir piektā Spotlight konference, ko organizē LACC. Tajā piedalījās gan lielāko Latvijas uzņēmumu pārstāvji, gan augstas amatpersonas no Latvijas, kā, piemēram, Ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Konference palīdz reklamēt Latviju dažādās ASV vietās, līmeņos, uzņēmējdarbības vidēs, politiskajos slāņos u.tml., kas līdz šim ir nesis redzamus rezultātus Latvijas ekonomikā.
Konferences “Spotlight Latvia 2025” uzsvars pamatā tika likts uz ASV un Latvijas drošību mainīgā pasaulē. Konference paredzēta, lai veicinātu stratēģiskās drošības saites starp ASV un Latviju. Šogad konferences “Spotlight Latvia 2025” galvenā tēma bija – militāra rakstura investīcijas un uzņēmējdarbība.
Papildus tam jānorāda, ka zvērinātu advokātu birojs SIA “ZAB Spīgulis & Kukainis” ir viens no “Spotlight Latvia 2025” konferences zelta sponsoriem. Birojs vēlējās atbalstīt šo svarīgo konferenci, jo ASV ir ne tikai lielākā ekonomika pasaulē, bet arī tāpēc, ka cieša sadarbība ar ASV ir Latvijas drošības garants.
Rīgas pilsētas tiesa 2025.gada 24.oktobrī pilnībā apmierināja biroja klienta prasību pret atbildētāju SIA LIDL Latvija par nomas maksas parāda un nokavējuma procentu piedziņu kopumā vairāk nekā 95 000 eiro apmērā. Biroja klients 2024.gada vasarā cēla prasību tiesā saistībā ar atbildētāja neveiktajiem nomas maksas maksājumiem par biroja klienta īpašumā esošajām ēkām, kuras tika nodotas atbildētāja lietošanā.
Atbildētājs apstrīdēja savu pienākumu maksāt nomas maksu par ēkām, pamatojot to ar apsvērumu, ka ēkas nav atradušās atbildētāja lietošanā un bija nojaucamas, savukārt līgumā pielīgtais atbildētāja pienākums maksāt nomas maksu patiesībā esot bijis līgumsoda samaksas pienākums.
Tiesa pilnībā piekrita biroja klienta juridiskajai pozīcijai, kuru palīdzēja sagatavot un uzturēt tiesā birojs, atzīstot, ka ēkas no prasītāja puses bija nodotas atbildētājam un faktiski atradās atbildētāja lietošanā un starp pusēm pastāvēja vienošanās par nomas tiesiskajām attiecībām, tādējādi nav pamata atbildētāja iebildumiem par to, ka tam nav pienākuma maksāt nomas maksu par prasītāja īpašuma lietošanu. Līdz ar to biroja klienta prasība tika apmierināta pilnībā.
Biroja klientu pirmās instances tiesā pārstāvēja zvērināts advokāts Dairis Anučins.