Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
19. februārī, Saeimas pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz pilnībā automatizēt saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. Tas nozīmē, ka daļā vienkāršo parādu piedziņas lietu lēmumus turpmāk tiesa varēs pieņemt automatizēti – bez tiesneša iesaistes.
Grozījumi attieksies uz gadījumiem, kuros saistību piespiedu izpilde iespējama brīdinājuma kārtībā, proti, vienkāršām parādu piedziņas lietām. Šādos procesos jau patlaban tiesneša lēmums tiek pieņemts pēc noteikta algoritma, un plānotā automatizācija šo kārtību padarīs efektīvāku.
Vienlaikus paredzēts pagarināt termiņu iebildumu iesniegšanai uz 30 dienām līdzšinējo 14 dienu vietā. Tas nozīmē, ka parādniekam būs vairāk laika saņemt brīdinājumu un izvērtēt savas iespējas. Tāpat likumā paredzēts iestrādāt mehānismu gadījumiem, ja automatizētā sistēma pieņēmusi kļūdainu lēmumu – šādā situācijā tiesnesis to varēs labot gan pēc savas iniciatīvas, gan pēc lietas dalībnieka pieteikuma.
Likumprojekta izstrādātāji – Tieslietu ministrija – norāda, ka automatizācija attieksies tikai uz tām lietām, kurās strīds pēc būtības nepastāv. Tādējādi automatizācija ievērojami mazinās tiesu noslodzi un ļaus tiesnešiem vairāk laika veltīt sarežģītāku civillietu izskatīšanai.
Civilprocesa likums paredz, ka saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā ir pieļaujama tikai vienkāršās parādu piedziņas lietās, piemēram, ja parāds ir pierādāms ar dokumentiem – līgumu vai rēķinu. Šo procedūru nevar piemērot, ja parāda summa pārsniedz 15 000 eiro, solidārās maksājumu saistībās un citos likumā noteiktajos gadījumos.
Lai grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā. To paredz 5. februārī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iesniegumu likumā. Šīs izmaiņas stāsies spēkā šī gada 1. martā. Izmaiņas rosinātas, lai mazinātu birokrātiju un padarītu iedzīvotāju saziņu ar valsts iestādēm ātrāku un efektīvāku. Patlaban iestādēm atbilde jāsniedz ne vēlāk kā mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas.
Ja atbildes sagatavošanai iestādei būs nepieciešams iegūt papildu datus, sazināties ar citām iestādēm vai analizēt un apstrādāt apjomīgu informāciju, iestāde varēs atbildēt mēneša laikā.
Tāpat izmaiņas noteic, ka iestāde piecu darba dienu laikā iesniegumu, kas nav tās kompetencē, varēs pārsūtīt citai iestādei, informējot par to iesniedzēju. Līdz šim termiņš bija septiņas darbdienas. Savukārt, ja tas būs lietderīgāk, iestāde varēs iesniegumu nepārsūtīt, bet informēt iesniedzēju, kurai citai iestādei tas būtu adresējams.
Februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-27-0103, kurā tika vērtēta Elektroenerģijas tirgus likuma un saistīto Ministru kabineta noteikumu Nr. 560 regulējumā ietverto normu atbilstība Satversmes 92. un 105. pantam attiecībā uz obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un valsts atbalsta atmaksas kārtību. Tiesa konstatēja, ka apstrīdētais regulējums, kas nosaka, kad Būvniecības valsts kontroles birojam ir tiesības atcelt komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības un noteikt pienākumu atmaksāt saņemto valsts atbalstu, ir saskaņā ar Satversmes normām un neatceļams kā tāds.
Spriedums apliecina, ka, nosakot pienākumu komersantiem pierādīt atbilstību normatīvajām prasībām – tostarp par atbilstošu mēraparātu uzstādīšanu un gada pārskata iesniegšanu – civiltiesiskā un administratīvā procesa ietvaros, valsts var noteikt mehānismus, kas nodrošina, ka valsts atbalsts tiek piešķirts tikai tām elektrostacijām, kuras izpilda likumā paredzētās saistības. Šādā kārtībā tiesību sistēma cenšas novērst nepamatotu valsts atbalsta izmaksu galalietotājiem un sekmēt normatīvo aktu prasību ievērošanu.
Tiesa arī atzina, ka pierādīšanas pienākums administratīvajā procesā, lai pierādītu, ka valsts atbalsts saņemts atbilstoši likumam, nav pārmērīgi noslogots, jo tas veido kopīgu uzraudzības un kontroles mehānismu, kas ir daļa no taisnīga un paredzama regulējuma. Tādējādi komersantam ir nodrošinātas procesa garantijas, lai tas var pierādīt normatīvo prasību izpildi.
Lietā, kas Senātā nonāca kā blakus sūdzība par tiesu izpildītāja rīcību, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, kas zemesgrāmatā ierakstīts uz viena laulātā vārda un kas ieķīlāts laulāto solidārās saistības pret banku nodrošināšanai, Civillietu departaments paplašinātā sastāvā mainīja judikatūru jautājumā par bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pakļaujamās saistības izpratni un izskaidroja, kādas ir satura prasības tiesneša lēmumam šādās lietās, kā arī precizēja solidāro parādnieku un ieķīlātā nekustamā īpašuma īpašnieku tiesības izpildes procesā.
Atkāpjoties no agrākās judikatūras, Senāts lēmumā skaidroja, ka hipotēkas veidā ieķīlāta nekustamā īpašuma piespiedu pārdošana izsolē ir iespējama tad, ja pastāv izpildāma saistība, tās izpildīšanu nodrošina hipotēka un saistības izpildāmība un tās apmērs ir konstatēts likumā noteiktajā kārtībā. Šāda situācija atbilst Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam, ka “saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama pēc līgumiem par saistībām, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku vai komercķīlu”.
Senāts papildus norādīja, ka Civilprocesa likuma 405. panta otrās daļas pirmais teikums iztulkojams tādējādi, ka tiesneša lēmuma rezolutīvajai daļai, pakļaujot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, jāatbilst tiem pašiem priekšrakstiem, kā ar spriedumu izšķirot strīdu par tiesībām. Proti, lēmuma rezolutīvajā daļā piedzen galveno parādu, līgumsodu, procentus – kā nolīgtos, tā likumā noteiktos –, un tad, ja parādnieks nav ieķīlātājs, Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punkta gadījumā tiek atzīta arī kreditora tiesība vērst piedziņu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu.
Ja aizdevējs ir lūdzis otra laulātā piekrišanu hipotēkas nodibināšanai uz īpašumu, kas zemesgrāmatā nostiprināts uz viena laulātā vārda, viņš ir pieņēmis, ka īpašums varētu būt laulāto kopīgās mantas objekts. Šādā situācijā, kamēr nav noskaidrots pretējais, attiecībā pret kreditoru ir atzīstams, ka ieķīlātāji ir abi laulātie, nevis tikai zemesgrāmatā kā īpašnieks ierakstītais laulātais. Senāts atzina, ka tiesa, nepārliecinādamās, vai sūdzības iesniedzēja ir uzskatāma par solidāro parādnieku vai par ķīlu kalpojošā īpašuma īpašnieku, priekšlaicīgi secinājusi, ka viņai nebija tiesību iesniegt sūdzību.
Februārī Senāts kasācijas kārtībā atcēla Administratīvās apgabaltiesas sprieduma daļu lietā, kurā zvērināta advokāte pieprasīja atlīdzināt nodarīto nemantisko kaitējumu un juridiskās palīdzības izdevumus saistībā ar kratīšanu, aizturēšanu un nopratināšanu kriminālprocesā, kas vēlāk tika izbeigts pirmstiesas stadijā. Senāts atzina, ka apelācijas tiesa nebija pilnībā noskaidrojusi lietas faktisko stāvokli un pietiekami motivējusi savus secinājumus par atlīdzības nepieciešamību.
Senāts kritizēja to, ka tiesa nepārbaudīja, vai par sniegto juridisko palīdzību ir faktiski izrakstīti rēķini, un tādējādi netika skaidri konstatēts, vai advokātei radies zaudējums, kas pamato prasību atlīdzināt izdevumus. Tāpat tiesai trūka argumentācijas par to, vai un kā radītās administratīvās darbības – īpaši aizturēšana un nopratināšana – ir bijušas nepamatotas vai neatbilstošas, kā arī vai pieteicējas reputācija patiesi ir cietusi.
Senāts arī norādīja, ka fiziskas personas statuss, tostarp zvērināta advokāta statuss, pats par sevi nenozīmē automātisku tiesību pārkāpumu vai tādu seku pastāvēšanu, ja vien tiesa to nav pienācīgi izvērtējusi, tostarp pārbaudījusi visu būtisko apstākļu atbilstību un pierādīšanas stāvokli. Šis aspekts bijis īpaši svarīgs, jo apelācijas tiesa nebija pienācīgi izvērtējusi arī advokāta aizstāvības nodrošinājuma un profesionālās darbības juridisko statusu attiecīgajā procesā.
2026. gada 12. februārī Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments savā judikatūrā precizēja, ka kopīpašnieku piekrišanas jautājumā būvdarbu veikšanai nav nepieciešama konkrēta, formāli noformēta gribas izteikuma forma, ja vien kopīpašnieku vēlēšanās un griba ir saprotami un pierādāmi no pieejamiem faktiem un dokumentiem. Senāts norādīja, ka svarīgākais ir reālā piekrišanas būtība un ticamība, nevis forma kā tāda, ja tiesiskais regulējums to nepārprotami neparedz.
Senāts uzsvēra, ka kopīpašumā esošo būvdarbu jautājumā kopīpašnieku saprotami paustais piekrišanas nodoms, kas fiksēts tiesību subjektu sarakstēs, apliecinošos e-pasta ziņojumos vai citos saziņas veidos, var būt pietiekams, ja tas atspoguļo tiešu un konkrētu piekrišanu plānotajiem darbiem. Tādējādi juridiskā nozīmē būtiska nav tikai formāla paraksta vai viena noteikta dokumenta esamība, bet gan fakts, ka kopīpašnieki patiesi ir vienojušies par konkrētā būvdarbu veikšanu.
Senāta pieeja ir nozīmīgs signāls zemāko instanču praksei: tiesām jāvērtē faktiskā komunikācija un pierādījumi par piekrišanu, nevis jāatstāj pārmērīga nozīme tikai formalitātēm, kuras tiesību normas pašas par sevi neuzliek. Tas veicina elastīgāku un mērķtiecīgāku risinājumu kopīpašuma strīdos, īpaši, ja komunālie jautājumi un praktiskās rīcības aspekti ir skaidri dokumentēti un saprotami visām pusēm.
Kopumā šis Senāta skaidrojums nostiprina materiālās piekrišanas nozīmi kopīpašuma tiesību ietvaros, samazinot formalitāšu pārsvaru pār faktiskās gribas izpausmi un atvieglojot strīdu risināšanu saistībā ar kopīpašuma lietošanu un apsaimniekošanu.
2026. gada 12. februārī Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut SIA “RIMI BALTIC” iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār HAVI Logistics SIA. Darījums paredz RIMI grupas pilnīgu kontroli pār loģistikas uzņēmumu, kas nodrošina piegādes RIMI veikalu tīklam Baltijas valstīs, tādējādi nostiprinot vertikālo integrāciju mazumtirdzniecības un loģistikas pakalpojumu jomā.
RIMI pieder starptautiskai uzņēmumu grupai, kuras mātesuzņēmums ir Zviedrijā reģistrētā RIMI BALTIC AB, kas savukārt ietilpst Dānijas Salling Group koncernā. RIMI pati neveic mazumtirdzniecību, bet sniedz ar to saistītus atbalsta pakalpojumus, savukārt HAVI grupas uzņēmumi specializējas loģistikas pakalpojumu sniegšanā RIMI tīklam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Izvērtējot darījuma ietekmi uz konkurenci, KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, netiks ierobežota konkurence un neveidosies vai nenostiprināsies dominējošs stāvoklis nevienā no attiecīgajiem tirgiem. Tādējādi darījums tika atļauts bez papildu nosacījumu noteikšanas.
Lēmums apliecina Konkurences padomes lomu tirgus koncentrācijas uzraudzībā, nodrošinot, ka apvienošanās darījumi nerada ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz patērētāju interesēm, preču un pakalpojumu pieejamību vai cenu konkurētspēju, vienlaikus ļaujot uzņēmumiem efektīvāk organizēt savus darbības procesus.
2026. gada 6. februārī Konkurences padome saņēma AS “SMILTENES PIENS” apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS “Cesvaines Piens”. Darījums paredz viena no nozīmīgākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem kontroli pār citu vietējo piena produktu ražotāju, tādējādi konsolidējot tirgus dalībniekus piena pārstrādes sektorā.
Abu uzņēmumu darbība pārklājas vairākos horizontālos tirgos, tostarp siera (cietā, puscietā, svaigā, mocarellas, kausētā), sviesta, porcijās iepakotu piena desertu, saldā krējuma, piena dzērienu un siera uzkodu tirdzniecībā, kā arī svaigpiena iepirkuma tirgū Latvijā. Turklāt vairāki no šiem tirgiem var tikt segmentēti atsevišķi pēc realizācijas kanāla – modernās tirdzniecības un OOH (out-of-home) sektorā.
Saskaņā ar Konkurences likumu KP lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas, savukārt padziļinātas izpētes gadījumā termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem. Izvērtēšanas gaitā KP analizēs tirgus daļas, konkurences intensitāti un iespējamo ietekmi uz svaigpiena iepirkuma nosacījumiem un piena produktu cenām.
2026. gada 22. janvārī Konkurences padome pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēja, ka SIA “Burde B.V.” laika posmā no 2022. gada septembra līdz 2023. gada jūlijam piemēroja pārmērīgas cenas VAS “Ceļu satiksmes un drošības direkcija” par Gatso RT4 fotoradaru programmatūras licencēm, tādējādi ļaunprātīgi izmantojot savu dominējošo stāvokli. Uzņēmums, būdams vienīgais licenču piegādātājs Latvijā, noteica cenu ar uzcenojumu, kas vairākas reizes pārsniedza ražotāja noteikto līmeni, par ko tam piemērots naudas sods 24 199,25 eiro apmērā.
KP konstatēja, ka pārkāpuma periodā Burde bija ekskluzīvas tiesības izplatīt minētās licences, savukārt CSDD nebija reālu alternatīvu piegādātāju. Ražotājs Sensys Gatso Netherlands B.V. nenoteica gala cenu, ļaujot izplatītājam piemērot samērīgu uzcenojumu, taču Burde īsā laikā vairākkārt paaugstināja maksu – no 75 eiro mēnesī līdz pat 270 eiro, kas nebija objektīvi pamatots ar izmaksu pieaugumu vai tehnoloģiskām izmaiņām.
Izvērtējot cenu struktūru, KP secināja, ka izplatīšanas posmā netiek radīta būtiska papildu ekonomiskā vērtība, jo Burde sniegtais pakalpojums galvenokārt aprobežojās ar administratīvu starpniecību. Tādēļ noteiktais uzcenojums, kas sasniedza pat trīsdesmit līdz četrdesmit reizes virs ražotāja cenas, būtiski pārsniedza ekonomiski pamatotu līmeni un kvalificējams kā dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.
Vienlaikus KP uzsvēra, ka citās ES dalībvalstīs fotoradaru piegāde un programmatūras nodrošināšana bieži tiek iepirkta kā vienots pakalpojums, mazinot atkarības risku no viena piegādātāja. Lēmums kalpo kā būtisks signāls publiskajiem pasūtītājiem rūpīgi izvērtēt iepirkumu struktūru un tirgus apstākļus, lai ilgtermiņā nepieļautu situācijas, kurās dominējošs piegādātājs var nepamatoti ietekmēt cenu līmeni.
Tieslietu ministrija ir izstrādājusi normatīvo aktu projektus Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) reformas īstenošanai, paredzot, ka no 2026. gada 1. oktobra MKD funkcijas tiks integrētas Tieslietu ministrijā un Tiesu administrācijā. Izstrādātie dokumenti vēl jāapstiprina Ministru kabinetam, taču reforma iezīmē būtiskas pārmaiņas maksātnespējas sistēmas institucionālajā uzraudzībā.
Pēdējo gadu laikā būtiski stiprināta administratoru profesija un uzraudzības sistēma – administratoriem piešķirts valsts amatpersonas statuss, pilnveidota eksaminācijas kārtība, izveidota disciplinārās atbildības sistēma, attīstīta Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma (EMUS) un ieviesta riskos balstīta uzraudzība. Šo pasākumu rezultātā ir samazinājies pārkāpumu un sūdzību skaits, vienlaikus paaugstinot procesa caurskatāmību un profesionālo kvalitāti.
Reformas ietvaros Tieslietu ministrija pārņems administratoru profesionālās darbības un tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzību, tostarp sūdzību izskatīšanu, savukārt administratoru kvalifikācijas eksāmenu organizēšanu un disciplinārlietu ierosināšanu paredzēts uzticēt biedrībai “Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija”, tādējādi stiprinot nozares pašregulāciju. Tiesu administrācija no 2026. gada oktobra administrēs darbinieku prasījumu garantiju fondu, nodrošinās depozītu izmaksu un pilnībā uzturēs EMUS.
Tieslietu ministrija uzsver MKD darbinieku profesionālā ieguldījuma nozīmi reformas īstenošanā, paredzot lielākās daļas speciālistu pāreju uz jaunajām institūcijām, vienlaikus nodrošinot sociālās garantijas tiem, ar kuriem darba attiecības netiks turpinātas. Kopumā reformas mērķis ir panākt līdzsvaru starp valsts uzraudzību un nozares pašregulāciju, mazināt administratīvo slogu un nodrošināt stabilu, ilgtspējīgu maksātnespējas sistēmas attīstību.
Februārī Tieslietu ministrija informēja, ka Latvija saņēmusi visaugstāko iespējamo novērtējumu juridisko personu caurspīdības jomā no Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (MONEYVAL), izmantojot jauno 6. kārtas metodoloģiju. Šis novērtējums ir daļa no starptautiskās sistēmas, kas vērtē valstu atbilstību Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanā.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka Latvija pēdējo gadu būtisko reformu rezultātā ir pārveidojusies no vides, kuru iepriekš daļēji uzskatīja par paaugstināta riska finanšu vidi, par starptautiski atzītu augsta standartā esošu valsti AML/CFT jomā. Novērtējums apliecina, ka juridisko personu caurspīdības sistēma ne tikai atbilst starptautiskajām prasībām, bet arī efektīvi darbojas praksē.
Ziņojumā norādīts, ka Latvijā caurspīdības prasības tiek nodrošinātas ne tikai uzņēmumu reģistrācijas brīdī, bet arī to turpmākajā darbībā, nodrošinot ātru informācijas pieejamību un ātru risku identificēšanu. Sistēmas turpmākā attīstība paredz saglabāt augstus standartus, cenšoties nenoslogot uzņēmējus ar nepamatotiem šķēršļiem.
Tieslietu ministrija norādīja, ka šāds MONEYVAL novērtējums kalpo līdzīgi kredītreitingam valstij – tas uzlabo Latvijas reputāciju starptautiskajā finanšu vidē, potenciāli samazina finanšu darījumu izmaksas, atvieglo piekļuvi starptautiskajam kapitālam un veicina investoru uzticību. Efektīva caurspīdības sistēma stiprina gan nacionālo finanšu drošību, gan Latvijas konkurētspēju.