Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Saeima 26. martā konceptuāli atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz pilnveidot tiesisko regulējumu lietās par kopīpašuma dalīšanu.
Grozījumu mērķis ir nodrošināt vienotu kārtību, kā tiek sadalīts kopīpašums – piemēram, gadījumos, kad vairākiem cilvēkiem kopīgi pieder viens nekustamais īpašums un nav iespējams vienoties par tā turpmāko izmantošanu.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, praksē kopīpašuma dalīšanas lietās pastāv neskaidrības un nevienveidīga pieeja, kas var radīt ilgstošus strīdus un papildu izmaksas. Piemēram, situācijās, kad īpašums pieder vairākiem kopīpašniekiem kā nedalīts kopums (nevis sadalīts dzīvokļu īpašumos), vienoties par tā sadali vai izmantošanu bieži nav iespējams. Šādos gadījumos strīds nonāk tiesā, un process var ieilgt, tostarp arī tādēļ, ka nav pietiekami skaidri noteikta kārtība, kā sadalīt īpašumu un ar to saistītos izdevumus.
Ar grozījumiem paredzēts precizēt prasības celšanas kārtību, nosakot skaidrākas prasības attiecībā uz prasības pieteikuma saturu un pievienojamajiem dokumentiem, kā arī konkretizēt lietu piekritību. Vienlaikus tiek ieviesta skaidrāka kārtība ar lietu izskatīšanu saistīto izdevumu segšanai.
Grozījumi paredz arī pilnveidot regulējumu ar lietu izskatīšanu saistīto izdevumu segšanai, lai mazinātu neskaidrības un novērstu papildu strīdus starp lietas dalībniekiem.
Grozījumu projektu sagatavoja Tieslietu ministrija. Lai grozījumi stātos spēkā, Saeimai tos jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Saeima 26. martā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kuru mērķis ir padarīt daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu mūsdienīgāku un ērtāku dzīvokļu īpašniekiem. Grozījumi paredz gan jaunu risinājumu kopīgās infrastruktūras izmantošanai, gan skaidrāku lēmumu pieņemšanas kārtību dzīvokļu īpašnieku kopībā.
Lai risinātu situācijas, kad māju iedzīvotājiem nepieciešams izmantot vai iegādāties atsevišķus objektus – piemēram, autostāvvietas, noliktavas, jumta vai fasādes daļas –, likumā plānots ieviest atsevišķās lietošanas tiesību institūtu. Tas ļaus šādas tiesības nodot citam dzīvokļa īpašniekam un nostiprināt zemesgrāmatā, nodrošinot skaidru un drošu šādu objektu apriti. Šis risinājums palīdzēs novērst šobrīd bieži sastopamos šķēršļus, kad koplietošanas objekti nav ne ērti izmantojami, ne atsavināmi un rada neskaidrības gan iedzīvotājiem, gan jauno projektu attīstītājiem.
Lai uzlabotu dzīvokļu īpašnieku kopības darbu, grozījumi paredz skaidrāk noteikt, kas un kā pārstāv kopību attiecībās ar trešajām personām un tiesā. Komisijas atbalstītā likuma redakcija paredz, ka pārvaldnieks rīkojas kopības vārdā, ja īpašnieki nav izraudzījuši citu pārstāvi. Tāpat noteikts, ka aizdevuma līgumi kopības vārdā slēdzami tikai pēc īpašnieku kopēja lēmuma.
Ar likuma grozījumiem pārskatīti arī balsu sliekšņi, kas nepieciešami lēmumu pieņemšanai, pielāgojot tos konkrēto jautājumu nozīmīgumam. Tas mazinās situācijas, kad nespēja panākt vienošanos kavē nepieciešamus remontus, ieguldījumus vai citus īpašuma attīstību saistītus jautājumus.
Ja īpašnieku kopība nespēj pieņemt lēmumu, bet lēmums ir objektīvi nepieciešams, dzīvokļa īpašnieks varēs tiesā prasīt šāda lēmuma atzīšanu par pieņemtu. Tas palīdzēs novērst ilgstošas bezdarbības, kas rada apdraudējumu vai potenciālus finansiālus zaudējumus visiem īpašniekiem.
Vienlaikus tiek precizēta arī lēmumu apstrīdēšanas procedūra un termiņi, skaidri nosakot, kad un kādā veidā īpašnieki var aizstāvēt savas tiesības.
Likumprojektā paredzēts izveidot jaunu regulējumu, kas ļaus dažādos zemesgabalos esošu dzīvojamo māju īpašniekiem nodibināt kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības. Tas ir īpaši būtiski jauno projektu attīstībā, kur bieži nepieciešams veidot koplietošanas ceļus, automašīnu stāvvietas, bērnu laukumus vai atpūtas zonas vairākām blakus esošām ēkām.
Saeima 26. martā galīgajā lasījumā atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem. Termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam varēs anulēt, ja viņš gada laikā sistemātiski būs izdarījis administratīvus pārkāpumus.
Ārzemniekam izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju anulēs, ja viņš apdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, tostarp sistemātiski – trīs vai vairākas reizes 12 mēnešu periodā – izdarot administratīvos pārkāpumus pārvaldes, sabiedriskās kārtības, ceļu satiksmes vai bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Izmaiņas attiecas uz administratīvajiem pārkāpumiem, kas apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī cieņu pret personu un cieņu pret Latvijas valsti. Piemēram, ja persona administratīvi sodīta par agresīvu uzvedību, maznozīmīgu miesas bojājuma nodarīšanu, par totalitāro režīmu simbolu izmantošanu publiskā vietā, kā arī seksuālu uzmākšanos un ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
Saeima 19. martā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Operatīvās darbības likumā, kas precizē operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtās informācijas izmantošanas un nodošanas kārtību citos procesos.
Grozījumus sagatavoja Saeimas Juridiskā komisija, ņemot vērā Augstākās tiesas Senāta spriedumu tā dēvētajā “būvnieku karteļa” lietā, kurā tika secināts, ka Operatīvās darbības likuma regulējums neparedz iespēju operatīvās darbības laikā iegūtos sarunu noklausīšanās materiālus izmantot administratīvajā procesā konkurences tiesību pārkāpumu pierādīšanai.
Likumprojekta autori skaidro, ka likumprojekta mērķis esot nodrošināt lielāku tiesisko skaidrību attiecībā uz operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtās informācijas nodošanu citām institūcijām sākotnēji neparedzētu mērķu sasniegšanai. Grozījumi paredz noteikt, ka šādu informāciju drīkst nodot citām institūcijām, ja tas nepieciešams būtisku valsts vai sabiedrības interešu aizsardzībai un ja nododamās informācijas apjoms un saturs nerada nesamērīgu iejaukšanos personas pamattiesībās.
Lai grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 10. martā pirms trešā lasījuma atbalstīja likuma “Par piesārņojumu” izmaiņas, kas pašvaldībām dos iespēju ierobežot izklaides troksni un šādos gadījumos izdot saistošos noteikumus.
Izmaiņas paredz, ka pašvaldība savā administratīvajā teritorijā gādā par cilvēku aizsardzību pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, kas rodas izklaides vietās vai dažādu pasākumu laikā, izņemot treniņšaušanā, šaušanas sacensībās un medībās. Pašvaldība varēs izdot saistošos noteikumus, kuros paredz pašvaldības atļauju izsniegšanu gadījumos, kad pasākumu laikā un izklaides vietās tiks radīts troksnis. Pašvaldība varēs arī noteikt prasības un kārtību skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanai, kā arī to, kā tiek uzraudzīta šo prasību un kārtības ievērošana.
Tāpat saistošajos noteikumos pašvaldība varēs arī noteikt prasības attiecībā uz skaņas izolāciju un to, kā tiek uzraudzīta šo prasību ievērošana. Pašvaldība varēs noteikt arī institūcijas, kas ir tiesīgas kontrolēt šo saistošo noteikumu izpildi.
Lai likuma izmaiņas stātos spēkā, tās vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai
Saeima 19. martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz nodokļu atvieglojumu izmantošanas termiņu speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) pagarināt līdz 2050. gadam.
Grozījumi paredz, ka SEZ uzņēmumi nodokļu atvieglojumus varēs piemērot ieguldījumiem un paredzamajām algu izmaksām, kas veiktas līdz 2035. gada 31. decembrim. Savukārt šo ieguldījumu rezultātā uzkrātās nodokļu atlaides uzņēmumi varēs izmantot līdz 2050. gada 31. decembrim.
SEZ uzņēmumiem pieejamas būtiskas nodokļu atlaides – līdz pat 80 procentiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa. Pašvaldības savukārt var piešķirt papildu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, kas atsevišķos gadījumos ļauj nodokļa slogu samazināt līdz pat 100 procentiem.
Jau iepriekš, 12.februārī, Saeima atbalstīja Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņa pagarināšanu līdz 2050. gadam un Alūksnes novada pievienošanu tai. Savukārt 26. februārī Saeima pieņēma grozījumus, ar kuriem līdz 2050. gada 31. decembrim pagarināts arī Rēzeknes un Liepājas speciālo ekonomisko zonu darbības termiņš.
Saeima 26. februārī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, ar kuriem paredzēts tirgus dalībnieku amatpersonām noteikt atbildību par aizliegtas vienošanās pārkāpumu publiskā iepirkumā.
Atbilstoši grozījumiem atbildību paredzēts piemērot administratīvā procesa kārtībā un to varētu piemērot tirgus dalībnieku amatpersonām – fiziskām personām, kas konkurences tiesību pārkāpuma laikā ieņem Komerclikuma 4.2 panta pirmajā daļā noteikto amatu. Ar likumprojektu piedāvāts noteikt, ka tirgus dalībnieka amatpersonai var piemērot tiesību ierobežojumu ieņemt Komerclikuma 4.2 pantā noteiktos amatus no viena līdz trīs gadiem.
Minētajā tiesību normā norādīti šādi amati, uz kuriem attiektos atbildība, kā arī piemērotais tiesību ierobežojums:
• personālsabiedrības lietvedis,
• personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgais biedrs,
• kapitālsabiedrības valdes un padomes loceklis,
• prokūrists,
• parastais komercpilnvarnieks,
• persona, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli,
• komercsabiedrības likvidators.
Atbildība uzņēmuma amatpersonai tiktu piemērota par aizliegtas vienošanās pārkāpumu ārējos normatīvajos aktos regulētā iepirkumā, kur tiek izmantots publiskais finansējums, ja izpildās viens no šādiem apstākļiem:
1) amatpersona ir bijusi tieši iesaistīta pārkāpuma izdarīšanā,
2) amatpersona nav bijusi tieši iesaistīta pārkāpuma izdarīšanā, bet amatpersonai bija zināms, ka tirgus dalībnieks īsteno pārkāpumu, un amatpersona neveica darbības, kuras tai bija pienākums veikt, lai to novērstu.
Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka Konkurences padome neuzsāks lietu pret amatpersonu, ja kopš konkurences tiesību pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, no pārkāpuma pārtraukšanas dienas, ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi.
Diskusijas par likumprojektu tika uzsāktas Saeimas Juridiskās komisijas 24. marta sēdē. Gan deputāti, gan Konkurences padome ir iesnieguši likumprojektam dažādus priekšlikumus, kas būtiski paplašina likumprojekta tvērumu – tiek piedāvāts noteikt, ka atbildība var būt piemērojama jebkurai fiziskai personai par jebkādu aizliegtu vienošanos, nosakot ne vien tiesību ierobežojumu ieņemt amatu, bet arī naudas sodu līdz pat 100 tūkst. EUR. Tāpat piedāvāts pagarināt noilguma termiņu lietas uzsākšanai no trim līdz pieciem gadiem.
Par likumprojekta turpmāko virzību un likumprojektam iesniegtajiem priekšlikumiem vēl jālemj Saeimas Juridiskajai komisijai, un pēc tam – Saeimai.
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima 5. martā pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas izstrādātos grozījumus Kriminālprocesa likumā.
Likumprojekts paredz dot tiesai iespēju atstāt nekustamo īpašumu labticīgā ieguvēja īpašumā, ja īpašuma tiesības ir reģistrētas publiskajā reģistrā. Tas būtu iespējams tikai tad, ja īpašuma atdošana cietušajam konkrētajā situācijā nebūtu taisnīgs risinājums, un tiesai šāds lēmums būtu īpaši jāpamato.
Likumprojekts stiprina tiesas lomu labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībā, veicinot privātpersonu tiesisko drošību un uzticēšanos īpašuma tiesību aizsardzības sistēmai. Elastīgāka un tiesību principos balstīta tiesas rīcības brīvība ļaus nodrošināt taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, vienlaikus saglabājot vispārējo principu par noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu cietušajam un stiprinot Satversmē nostiprinātos tiesiskuma, taisnīguma un tiesu varas neatkarības principus.
Lai grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Konkurences padome (KP) 5. martā ir pieņēmusi lēmumu, konstatējot, ka SIA “SS” ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli tiešsaistes sludinājumu pakalpojumu tirgū Latvijā, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantu. Par īstenoto pārkāpumu KP uzņēmumam piemēroja naudas sodu 186 780,65 EUR apmērā, kā arī noteica tiesisko pienākumu izstrādāt skaidrus un objektīvus kritērijus turpmākai sadarbībai ar klientiem, lai novērstu līdzīgus gadījumus nākotnē.
KP lēmumā, pirmkārt, konstatēts, ka SIA “SS” atrodas dominējošā stāvoklī tiešsaistes sludinājumu pakalpojumu tirgū Latvijā. Pārkāpuma periodā SIA “SS” tirgus daļa pārsniedza 60 % visu sludinājumu platformu starpā pēc ievietoto sludinājumu skaita, kamēr citu nozīmīgāko sludinājumu platformu tirgus daļas ir ievērojami mazākas – nākamā lielākā tirgus dalībnieka Facebook Marketplace tirgus daļa nepārsniedz 15 %.
Otrkārt, izpētes rezultātā konstatēts, ka SIA “SS” savu tirgus varu ir ļaunprātīgi izmantojusi attiecībā pret saviem klientiem – laika periodā no 13.03.2020. līdz 27.05.2021. tā īstenoja izslēdzošu praksi, proti – dzēsa, bloķēja lietotāju sludinājumus kontus SIA “SS” piederošajā tiešsaistes sludinājumu platformā ar domēna nosaukumiem ss.lv un ss.com (Sludinājumu platforma), ja lietotāji publicēja savu sludinājumu paralēli konkurējošā sludinājumu platformā – pp.lv, kas pieder SIA “INBOKSS”. Tāpat arī gadījumos, ja lietotājs vēlējās ievietot Sludinājumu platformā un norādīja savu inbox.lv e-pasta adresi, tad sludinājuma reģistrācija nebija iespējama, ja netika norādīts arī cits e-pasts. Šāda rīcība ierobežoja konkurenta iespējas attīstīties un samazināja lietotāju izvēles iespējas.
Ar lēmumu KP konstatēja, ka SIA “SS” ir pārkāpusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, īstenojot izslēdzošu praksi pret konkurējošu sludinājumu platformu.
Lai nodrošinātu skaidrākus un caurskatāmākus sadarbības principus sludinājumu platformas lietotājiem turpmāk, KP noteica SIA “SS” vairākus tiesiskos pienākumus.
Pirmkārt, uzņēmumam aizliegts turpmāk īstenot izslēdzošu praksi attiecībā pret konkurentiem, proti, bloķēt lietotāju kontus vai dzēst Sludinājuma platformā ievietotos sludinājumus, jo tie izvietoti arī konkurentu platformās, ja vien nepastāv objektīvs iemesls, kas izriet no Sludinājuma platformas lietošanas noteikumiem.
Otrkārt, trīs mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas SIA “SS” jāprecizē vai jāizveido platformas lietošanas noteikumi, paredzot objektīvus iemeslus sludinājumu dzēšanai un kontu bloķēšanai, sūdzību izskatīšanas un pārsūdzības kārtību, pienākumu skaidrot dzēšanas vai bloķēšanas iemeslus, iespēju pilnveidot noteikumus, saglabājot noteiktos nosacījumus.
Ņemot vērā konstatētā pārkāpuma smagumu, veidu, sekas un SIA “SS” lomu pārkāpuma izdarīšanā, KP piemēroja uzņēmumam naudas sodu 1,5 % apmērā no SIA “SS” 2024. gada neto apgrozījuma – 186 780,65 EUR.
No 2026. gada 1. marta Latvijā darbojas Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokols. Kopš tā spēkā stāšanās 2018. gada 1. augustā tam pašlaik pievienojušās 26 Eiropas Padomes dalībvalstis.
Protokols paredz iespēju valstu augstākā līmeņa tiesām lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesas konsultatīvo atzinumu par konvencijā un tās protokolos garantēto tiesību interpretāciju un piemērošanu. Latvijas gadījumā tās ir Satversmes tiesa un Augstākā tiesa, kuru rokās nu ir jauns procesuāls līdzeklis, lai nepieciešamības gadījumā saņemtu sarežģītā tiesiskā situācijā piemērojamās Cilvēktiesību konvencijas normas iztulkošanas redzējumu.
Konsultatīvajā atzinumā ietvertie secinājumi dos konceptuālu ieskatu un vadlīnijas konvencijā un tās protokolos garantēto tiesību piemērošanai strīdīgos un iepriekš nerisinātos jautājumos, taču tie nebūs juridiski saistoši, tādējādi respektējot nacionālo tiesu neatkarību. Vienlaikus Eiropas Cilvēktiesību tiesa nosaka arī robežas – ne katrs lūgums tiek pieņemts izskatīšanai, it īpaši, ja tie nesasniedz “principiālas nozīmes” slieksni.
To, ka 16. protokols paredzēts būtisku jautājumu risināšanai, apliecina salīdzinoši nelielais līdzšinējo pieprasījumu skaits – kopš protokola spēkā stāšanās tikai deviņu dalībvalstu tiesas ir izmantojušas iespēju lūgt konsultatīvo atzinumu. Armēnijas, Francijas, Rumānijas un Ukrainas tiesas lūgušas divus atzinumus, savukārt Beļģijas, Igaunijas, Lietuvas, Slovākijas un Somijas tiesas iesniegušas pa vienam lūgumam. Tātad kopumā līdz šim iesniegti 13 lūgumi, no kuriem četri noraidīti, septiņos gadījumos Eiropas Cilvēktiesību tiesa sniegusi konsultatīvos atzinumus, bet divi lūgumi joprojām tiek izskatīti.
Senāta Administratīvo lietu departaments 24. martā ir apturējis tiesvedību lietā, kurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei tika lūgts iekļaut Fizisko personu reģistrā ziņas par Zviedrijā noslēgtu viena dzimuma pāra laulību, un uzdevis Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālo jautājumu par Eiropas Savienības tiesībās Eiropas Savienības pilsoņiem garantētās pārvietošanās brīvības interpretāciju.
Pieteicējas lietā ir Latvijas pilsone un Latvijas un Zviedrijas dubultpilsone, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras vēlas, lai Fizisko personu reģistrā tiktu izdarīts ieraksts par laulību, ko viņas bija noslēgušas Zviedrijā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde noraidīja pieteicēju lūgumu, norādot, ka Latvijas tiesiskais regulējums atzīst tikai laulību starp pretēja dzimuma personām un neparedz iekļaut ziņas par viena dzimuma pāra laulību nevienā reģistra sadaļā. Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa atstāja iestādes lēmumu negrozītu.
Senatoru kolēģija konstatēja, ka kopš 2021. gada viena dzimuma pāriem Latvijā ir pieejama iespēja tikt atzītiem par ģimeni – sākotnēji vēršoties administratīvajā tiesā, bet kopš 2024. gada šādi pāri var reģistrēt partnerību, kas nodrošina daļu no laulāto tiesībām.
Senatoru kolēģija arī uzsvēra, ka ārvalstī noslēgta viena dzimuma pāra laulība nebūtu šķērslis šīm pašām personām Latvijā reģistrēt partnerību un tādējādi panākt ģimenes attiecību atzīšanu. Tomēr, tā kā pieteicējas ir norādījušas, ka Zviedrijā noslēgtās laulības juridiska neatzīšana Latvijā aizskar viņu kā Eiropas Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot Eiropas Savienības dalībvalstīs, Senātam, izskatot lietu, tās apstākļi būs jāvērtē saistībā ar Eiropas Savienības tiesībām.
Senatoru kolēģija konstatēja, ka Eiropas Savienības Tiesā līdz šim nav izskatītas lietas, kuru faktiskie apstākļi atbilstu izskatāmajai lietai, tādēļ nav iespējams viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu, vai Eiropas Savienības pilsoņu tiesības uz brīvu pārvietošanos tiek aizskartas, ja to pilsonības un pastāvīgās dzīvesvietas valsts iestāde atsakās atzīt laulības, kas likumīgi noslēgtas citā Savienības dalībvalstī, ar kuru vienai no laulību noslēgušajām personām ir cieša, tostarp pilsonības saikne. Līdz ar to senatoru kolēģija pieņēma rīcības sēdes lēmumu, kurā nolēma uzdot šādu prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai un apturēt tiesvedību izskatāmajā lietā, līdz būs stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.
Senāta Civillietu departaments 17. martā ir izskatījis lietu, kurā iesniegts ģenerālprokurora protests par spēkā stājušos Rīgas pilsētas tiesas spriedumu, ar kuru pasludināta juridiskas personas maksātnespēja. Protests ir apmierināts un lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas tiesā.
No lietas apstākļiem izriet, ka prasības tiesvedības kārtībā tika izskatīts strīds par parāda piedziņu starp SIA “Capital Partners” kā kreditoru un SIA “W-Studio” kā parādnieku. Pirmās instances un apelācijas instances tiesa bija apmierinājušas prasību. Nesagaidot apelācijas instances tiesas sprieduma stāšanos likumīgā spēkā, kreditors bija iesniedzis pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, kuru Rīgas pilsētas tiesa apmierināja, konstatējot, ka pastāv Maksātnespējas likumā paredzētās maksātnespējas procesa pazīmes. Tā kā līdz ar maksātnespējas procesa pasludināšanu tika apturēta parādnieka pārvaldes institūciju darbība un tā pārvaldīšanu uzsāka maksātnespējas procesa administrators, parādnieka pārstāvja iesniegtā kasācijas sūdzība strīdā par parāda piedziņu netika pieņemta un spēkā stājās parādniekam nelabvēlīgais apelācijas instances tiesas spriedums.
Senāts norādīja, ka, lemjot par maksātnespējas procesa pasludināšanu, bija jānoskaidro, vai parādniekam pastāv neizpildīta saistība noteiktā apmērā tieši pret kreditoru, kurš iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu. Lai gan formāli pastāvēja situācija, kurā parādnieks likumā noteiktajā termiņā pēc kreditora nosūtītā brīdinājuma nav cēlis iebildumus pret prasījumu vai samaksājis parādu, no Senāta judikatūras izriet, ka pastāvošs strīds par parādu izslēdz maksātnespējas prezumpcijas piemērošanu, turklāt šaubas šajā sakarā tulkojamas par labu parādniekam.
Senāts uzsvēra: ja strīda esība rada ierobežojumus kreditora tiesību īstenošanai pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, tad vēl jo vairāk nav pieļaujams, ka maksātnespējas procesu pasludina pēc tāda kreditora pieteikuma, par kura saistības pastāvēšanu vēl norit tiesvedība. Fakts, ka jautājums par parādu tiek risināts tiesā pēc kreditora iniciatīvas, ir pietiekams, lai prezumētu, ka pušu starpā šāds strīds pastāv. Tomēr tiesa, pasludinot parādnieka maksātnespējas procesu, šo apstākli nebija vērtējusi. Līdz ar to ir pieļauti būtiski tiesību normu pārkāpumi, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.
Senāta Civillietu departaments rīcības sēdē ir atzinis, ka nav pamata ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par laulības šķiršanu un informācijas sniegšanu par bērnu. Līdz ar to spēkā stājas apelācijas instances tiesas spriedums.
Izskatāmajā civillietā prasītāja bija lūgusi tiesu šķirt pušu laulību, savukārt atbildētājs – iesniedzis pretprasību par pienākuma noteikšanu prasītājai reizi mēnesī sniegt ziņas par pušu kopīgo bērnu. Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību un šķīrusi pušu laulību kā izirušu, bet noraidījusi pretprasību, konstatējot, ka atbildētājs kopš bērna dzimšanas nav veidojis nekādu kontaktu vai izrādījis interesi par bērnu, tādēļ vienkārša ziņu sniegšana kalpos tikai atbildētāja interesēm un nenodrošinās bērnam pastāvīgas personīgas attiecības ar tēvu.
Atbildētājs pārsūdzēja pirmās instances tiesas spriedumu daļā par noraidīto pretprasību, apelācijas sūdzību pamatojot tādējādi, ka bērna māte tīši liegusi viņam un viņa radiniekiem saskarsmi ar bērnu, turklāt radījusi bērnam pārliecību, ka tēvs patiesībā ir miris, tādēļ ziņu sniegšana būtu solis ceļā uz pakāpenisku kontaktēšanos un bērna iepazīstināšanu ar tēvu.
Apelācijas instances tiesa atzina, ka pirmās instances tiesa nepamatoti sasaistījusi vecāku tiesības uz ziņu saņemšanu ar viņu pienākumu uzturēt personiskas attiecības ar bērnu. Šī iemesla dēļ lietā kļūdaini vērtēta tikai bērna tēva līdzšinējā pasivitāte kontaktu veidošanā, nepievēršoties mātes rīcības izvērtēšanai. Tiesa norādīja, ka bērna māte savas kategoriskās nostājas dēļ apzināti veicinājusi situāciju, kurā tēvs ir pilnībā norobežots no bērna dzīves, un liegusi bērnam tiesības zināt savu izcelšanos un identitāti. Šāda situācija neatbilst bērna tiesībām un interesēm, līdz ar to tā ir maināma, lai sekmētu to, ka bērns varēs nākotnē realizēt tiesības veidot personiskas attiecības ar tēvu.
Tādēļ pretprasība tika atzīta par pamatotu un apmierināta, nosakot bērna mātei pienākumu reizi mēnesī rakstiski sniegt bērna tēvam ziņas par bērna attīstību, veselību, sekmēm mācībās, ārpusskolas interesēm un sadzīves apstākļiem.
Satversmes tiesa 17. martā sāka izskatīt lietu Nr. 2025-18-03 “Par Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 9., 10., 11. un 12. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. pantam”.
Lieta ierosināta pēc bijušā tiesībsarga Jura Jansona pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu izvērtēt Ministru kabineta noteikumos ietverto normu satversmību, ciktāl tās neparedz izklaides trokšņa, ko rada, piemēram, naktsklubi, bāri, diskotēkas, izklaides vietu terases, viesu nami, regulējumu.
Pieteikuma iesniedzējs pieteikumā norāda, ka Ministru kabinetam piešķirts likumdevēja pilnvarojums noteikt visa veida trokšņa, tostarp izklaides trokšņa, rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes. Apstrīdētajā regulējumā izvirzītas prasības, piemēram, ceļu satiksmes radītam troksnim, tas jāmēra un jāveic pasākumi, lai to mazinātu. Tomēr apstrīdētais regulējums neesot atbilstošs izklaides trokšņa specifikai. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts nav definējusi izklaides troksni kā atsevišķu trokšņa veidu un nav izvirzījusi prasības, lai to varētu samērot ar iedzīvotāju tiesībām uz mieru. Tādējādi apstrīdētais regulējums nenodrošinot personu tiesību uz mājokļa neaizskaramību efektīvu aizsardzību, nepasargājot personas no kaitīgās trokšņa ietekmes uz veselību, kā arī neveicinot vides kvalitātes uzlabošanu šajā jomā.
Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā
Senāta Administratīvo lietu departaments 6. martā, izskatot lietu par Rīgas pašvaldības SIA ,,Rīgas satiksme” un maksātnespējīgās SIA ,,Rīgas mikroautobusu satiksme” pieteikumu, ar ko tiek lūgts atzīt par prettiesisku un atcelt Konkurences padomes (KP) lēmumu, ir atzinis, ka tiesvedība lietā ir jāaptur un jāvēršas Eiropas Savienības Tiesā.
Izskatāmajā lietā ir pārsūdzēts KP lēmums, ar kuru tā sodījusi pieteicējas par aizliegtu vienošanos par sabiedriskā transporta tarifu, kas tiek piemērots patērētājam. Pārsūdzētajā lēmumā KP ir atzinusi, ka, lai arī tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ir ekskluzīvas tiesības, pieteicējas faktiski ir jāatzīst par konkurentēm, jo “Rīgas Satiksme”, ar apakšuzņēmuma līgumu nododot “Rīgas mikroautobusu satiksmei” tiesības sniegt paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumus, tirgū izveidojusi jaunu pakalpojumu sniedzēju, kam pakalpojumu cenas būtu bijis jānosaka neatkarīgi. KP ir iesniegusi kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru KP lēmums ir ticis atcelts.
Senāts atzina, ka, lai pareizi atrisinātu lietu, ir nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā tirgū var pastāvēt konkurence un vai konkrēto pakalpojumu sniedzēji ir konkurenti, kuriem tirgū jādarbojas neatkarīgi vienam no otra. Proti, ir jānoskaidro – vai tas, ka pakalpojums tiek sniegts uz piešķirtu ekskluzīvu tiesību pamata, nozīmē, ka konkrētajā tirgū konkurence vispār nav iespējama, vai tomēr jāvērtē arī katra šāda gadījuma faktiskie apstākļi, kas varētu liecināt, ka konkurence faktiski pastāv. Savukārt, ja izrādītos, ka faktiskajiem apstākļiem ir nozīme, ir jānoskaidro, vai ar tādu apakšuzņēmuma līgumu, kādu savstarpēji noslēgušas pieteicējas, var tikt un ir radīta faktiska konkurence attiecībā uz konkrēto preces tirgu un vai šāda līguma slēdzēji faktiski ir konkurenti.
Ņemot vērā minēto, Senāts apturēja tiesvedību lietā un uzdeva Eiropas Savienības Tiesai divus prejudiciālus jautājumus par Eiropas Savienības konkurences tiesību normu interpretāciju. Tiesvedība lietā apturēta, līdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.
Ar Senāta Civillietu departamenta 2026. gada 11. marta rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar prasītāja-būvniecības uzņēmuma kasācijas sūdzību lietā pret diviem biroja klientiem (juridisko un fizisko personu) par presē publicētu ziņu atsaukšanu un atvainošanos, kā arī mantiskas kompensācijas piedziņu saistībā ar reputācijas aizskārumu.
Prasītājs lietā cēla prasību saistībā ar biroja klienta vadītās izdevniecības divām publikācijām dienas laikrakstā un interneta portālā, kurās pieminēts prasītājs un norādīts uz prasītāja uzņēmuma saistību ar citu personu, kā arī norādīts uz prasītāja vārdā presē publicēto paziņojumu pretrunīgumu ar valsts iestādes publiskajiem paziņojumiem. Prasītājs, uzskatot attiecīgos apgalvojumus par nepatiesām ziņām, kas aizskar prasītāja reputāciju, tiesas ceļā lūdza uzlikt par pienākumu atbildētājiem atsaukt ziņas, atvainoties prasītājam, kā arī piedzīt prasītāja labā kompensāciju par nodarīto kaitējumu 6000 eiro apmērā solidāri no izdevniecības un tās galvenā redaktora.
Pirmās instances tiesa un apelācijas instances tiesa prasību noraidīja pilnībā. Izvērtējot lietas apstākļus un pušu argumentāciju, tiesa atzina par pamatotiem atbildētāju, kurus pārstāvēja Birojs, juridiskos argumentus par to, ka viena no publikācijām ir uzskatāma par tās autora (izdevniecības galvenā redaktora) viedokli, nevis ziņu, un tādējādi publikācijā pausto apgalvojumu par prasītāju patiesīgums nevar tikt pārbaudīts, savukārt publikācijā ietvertais viedoklis par prasītāju ir pamatots ar faktiem, tātad nav atzīstams par nesamērīgi aizskarošu. Attiecībā uz otru publikāciju tiesa secināja, ka šī publikācija nesatur nekādas nepatiesas ziņas vai nesamērīgi aizskarošu viedokli par prasītāju. Tiesa par pamatotu atzina biroja izstrādāto argumentāciju, ka šajā gadījumā neveidojas likumā “Par presi un citiem informācijas līdzekļiem” un Civillikumā paredzētais tiesiskais pamats seku piemērošanai, t.i. ziņu atsaukšanai, dzēšanai un atvainošanās izteikšanai, ne arī kaitējuma atlīdzības piedziņai.
Savukārt Senāts, izvērtējot prasītāja kasācijas sūdzībā minētos argumentus, secināja, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Līdz ar to kā galīgs un nepārsūdzams ir stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas 2025.gada 22.oktobra spriedums, ar kuru prasība pret Biroja klientiem tika pilnībā noraidīta.
Biroja klientus tiesvedības procesā pārstāvēja zvērināts advokāts Dairis Anučins.
2026.g. pavasarī ZAB Spīgulis & Kukainis partneris Matīss Kukainis pārstāvēja klientu aptuveni 300 hektāru nākotnes meža iegūšanā. Minētā ZAB Spīgulis & Kukainis “ Family Office “ klienta iegūto zemes apjoms sasniedzot aptuveni 1300 hektārus. Ja Jums ir nākotnes mežs ( jaunaudze) pārdošanai, tai skaitā portfeļi ar vairākiem īpašumiem, varat sazināties ar Matīsu Kukaini.
In the Spring of 2026, ZAB SPIGULIS & KUKAINIS partner Matiss Kukainis represented a Family Office client in the acquisition of a portfolio comprising of 300 hectares of future forest, bringing the total amount of acquired hectares of Latvian forest / agricultural land for this specific Family Office client of ZAB SPIGULIS & KUKAINIS to approx. 1,300 hectares. If you have future forest to sell, including property portfolios, please feel free to contact partner Matiss Kukainis.