Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2026. gada 23. aprīlī Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un ar to saistītajos likumos, kas paredz likvidēt Maksātnespējas kontroles dienestu un tā funkcijas pārdalīt starp Tieslietu ministriju, Tiesu administrāciju un Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociāciju. Grozījumu mērķis ir pilnveidot maksātnespējas jomas institucionālo uzraudzību, efektīvāk sadalot kompetences un samazinot administratīvo slogu.
Plānots, ka turpmāk Tieslietu ministrija nodrošinās maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību, administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu, kā arī administratoru iecelšanu, atcelšanu un disciplinārlietu ierosināšanu. Savukārt Tiesu administrācijai paredzēts nodot funkcijas, kas saistītas ar darbinieku prasījumu garantiju fondu, depozītu izmaksu un Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas uzturēšanu.
Grozījumi paredz arī pilnveidot administratoru eksaminācijas un disciplinārās atbildības regulējumu. Atsevišķas funkcijas, tostarp disciplinārlietu nodrošināšanu, plānots uzticēt nozares asociācijai, līdzīgi kā tas jau notiek citās regulētajās juridiskajās profesijās. Tāpat likumprojektā paredzēta normu saskaņošana ar Satversmes tiesas spriedumu par ierobežojumiem maksātnespējas administratoru amata kandidātiem.
Pārejas ietvaros paredzēts, ka no 55 Maksātnespējas kontroles dienesta štata vietām 16 tiks likvidētas, 22 pārceltas uz Tieslietu ministriju, bet 17 – uz Tiesu administrāciju. Plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2026. gada 1. oktobrī, tomēr, lai grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie vēl jāpieņem otrajā, galīgajā lasījumā.
2026. gada 23. aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ar kuriem paredzēts paplašināt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamību Satversmes tiesas procesā. Grozījumu mērķis ir veicināt Satversmes tiesas pieejamību sociāli mazāk aizsargātām personām, kurām bez profesionālas juridiskās palīdzības var būt apgrūtināti sagatavot kvalitatīvu konstitucionālo sūdzību.
Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā persona var saņemt tikai pēc tam, kad Satversmes tiesa atteikusies ierosināt lietu. Ar grozījumiem paredzēts, ka juridisko palīdzību varēs saņemt jau konstitucionālās sūdzības sagatavošanas stadijā. Tādējādi personai būs iespēja saņemt profesionālu atbalstu jau sākotnējā posmā, kad tiek vērtēts, vai sūdzība atbilst Satversmes tiesas likumā noteiktajām prasībām.
Vienlaikus grozījumi paredz stingrākas prasības valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējiem. Likums papildināts ar nevainojamas reputācijas prasību, kā arī paplašinātas Tiesu administrācijas iespējas pārbaudīt juridiskās palīdzības sniedzēja kvalifikāciju. Šāds regulējums vērsts uz to, lai paplašināta pieeja juridiskajai palīdzībai vienlaikus tiktu nodrošināta ar atbilstošu pakalpojuma kvalitāti.
Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā stāsies spēkā 2026. gada 1. jūnijā. Praktiski tas nozīmē, ka sociāli mazāk aizsargātām personām būs pieejamāks konstitucionālās kontroles mehānisms, jo juridisko palīdzību varēs saņemt vēl pirms Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par lietas ierosināšanu.
2026. gada 16. aprīlī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumu un ar to saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Jaunā regulējuma mērķis ir stiprināt žurnālistu, pētnieku, aktīvistu un citu sabiedrības interešu aizstāvju aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām vai ļaunprātīgām tiesvedībām, kuru mērķis nav tiesību aizsardzība, bet gan personas iebiedēšana vai atturēšana no līdzdalības sabiedrības interesēs.
Likums ievieš mehānismus, kas ļauj tiesai jau agrīnā procesa stadijā izbeigt lietu, ja redzams, ka prasība ir acīmredzami nepamatota vai ļaunprātīga. Šādas tiesvedības praksē visbiežāk var tikt vērstas pret personām, kuras publiski pauž viedokli, pēta sabiedrībai nozīmīgus jautājumus vai piedalās sabiedriskajā diskusijā, tostarp pret žurnālistiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un aktīvistiem.
Ja tiesa konstatēs, ka prasība bijusi ļaunprātīga, prasītājam būs pienākums atlīdzināt atbildētāja tiesāšanās izdevumus, kā arī varēs tikt piemērots naudas sods. Vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā palielināti sodi par negodprātīgu procesuālo tiesību izmantošanu, lai mazinātu risku, ka tiesvedība tiek izmantota kā instruments kritikas vai sabiedriskās līdzdalības apklusināšanai.
Regulējums paredz aizsardzību arī gadījumos, kad ļaunprātīgas prasības celtas ārpus Eiropas Savienības. Šādā situācijā persona, pret kuru citā valstī ierosināta tiesvedība, varēs vērsties Latvijas tiesā par ārvalstī ierosinātās tiesvedības dēļ radīto zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, savukārt Latvijas tiesa varēs neatzīt trešajā valstī taisītu spriedumu, ja tajā konstatējamas ļaunprātīgas tiesvedības pazīmes. Jaunais likums pārņem Eiropas Savienības prasības par sabiedrības līdzdalībā iesaistīto personu aizsardzību un stāsies spēkā 2026. gada 7. maijā.
2026. gada 28. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 290 “Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtība”, lai mazinātu administratīvo slogu un izmaksas farmaceitu sertifikācijas procesā. Izmaiņas pieņemtas ar mērķi nodrošināt mūsdienīgāku, efektīvāku un mazāk birokrātisku farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas kārtību.
Grozījumi paredz atteikties no Latvijas Farmaceitu biedrības Sertifikācijas komisijas akreditācijas Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā. Veselības ministrija norādījusi, ka Farmācijas likums šādu akreditāciju neparedz kā obligātu prasību, savukārt izvērtējumā secināts, ka tā rada nesamērīgu administratīvo un organizatorisko slogu, kā arī papildu izmaksas, nesniedzot būtisku pievienoto vērtību sertifikācijas kvalitātei.
Vienlaikus paredzēts vienkāršot un optimizēt sertifikācijas procesu. Turpmāk tiks samazināts iesniedzamo datu un dokumentu apjoms, neprasot informāciju, kas jau pieejama farmaceitu reģistrā, kā arī samazināts sertifikātā norādāmās informācijas apjoms un precizēta lēmuma paziņošanas kārtība. Tāpat paredzēts atteikties no atsevišķas sertificēta farmaceita apliecības–piespraudes, jo farmaceiti, reģistrējoties Latvijas Farmaceitu biedrībā, jau saņem reģistrēta farmaceita piespraudi.
Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā līdz 2026. gada 1. maijam, un to praktiskā nozīme būs ātrāka iesniegumu izskatīšana, mazāks dokumentu aprites apjoms un efektīvāks sertifikācijas process gan farmaceitiem, gan Latvijas Farmaceitu biedrībai.
2026. gada 28. aprīlī Ministru kabinets izskatīja Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu un atbalstīja ieceri atcelt īpašo regulējumu energoapgādes būvju būvniecībai. Runa ir par 2022. gadā pieņemto regulējumu, kas tika izstrādāts ārkārtējos ģeopolitiskos apstākļos pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, lai paātrinātu atjaunīgo energoresursu projektu attīstību un stiprinātu enerģētisko drošību.
Klimata un enerģētikas ministrija secinājusi, ka šis alternatīvais regulējums šobrīd vairs nav aktuāls. Sākotnēji tas paredzēja īpašu kārtību līdztekus vispārējam ietekmes uz vidi novērtējuma regulējumam, tostarp iespēju, ka atsevišķos gadījumos paredzētās darbības akcepta lēmumu pēc ietekmes uz vidi novērtējuma pieņem Ministru kabinets, nevis pašvaldība. Prakse tomēr rāda, ka projektu attīstītāji pārsvarā izvēlas vispārīgo kārtību, kurā akcepta lēmumu pieņem pašvaldība, un atjaunīgo energoresursu attīstība Latvijā ir aktivizējusies arī bez speciālā regulējuma piemērošanas.
Vienlaikus Ministru kabinets norādījis, ka tiesiskās paļāvības dēļ tie projekti, kuri jau uzsākti atbilstoši alternatīvajam regulējumam, ir jāizskata. Tajā pašā sēdē valdība pieņēma paredzētās darbības akcepta lēmumus par diviem vēja elektrostaciju parku projektiem – “EKO Ziemeļi” Kuldīgas novadā un “Kurzeme” Saldus un Kuldīgas novadā. Kopējās investīcijas šajos projektos plānotas 450 miljonu euro apmērā.
2026. gada 31. martā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2026/697 par sadarbību starp izpildiestādēm, kas nodrošina Direktīvas (ES) 2019/633 prasību izpildi negodīgas tirdzniecības prakses novēršanai lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē. Regulas piemērošana tiks uzsākta no 2027. gada 10. septembra, un tās mērķis ir stiprināt dalībvalstu iestāžu sadarbību pārrobežu negodīgas tirdzniecības prakses lietās.
Latvijā Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma izpildi uzrauga Konkurences padome, kurai noteikta izpildiestādes loma. Līdz šim sadarbība ar citu dalībvalstu iestādēm šajā jomā tika īstenota, pamatojoties galvenokārt uz vispārējo sadarbības regulējumu Konkurences likumā. Jaunā regula šo sadarbību padara strukturētāku, nosakot konkrētus pieprasījumu veidus, termiņus un izpildes instrumentus.
Regula paredz vairākus savstarpējās palīdzības mehānismus, tostarp informācijas pieprasījumus, izmeklēšanas pasākumu pieprasījumus un lūgumus izpildīt lēmumus, ar kuriem uzlikti naudas sodi, citi efektīvi sodi vai pagaidu pasākumi. Uz informācijas pieprasījumiem no citas dalībvalsts būs jāatbild 90 dienu laikā, ar iespēju šo termiņu pagarināt vēl par 30 dienām. Savukārt izmeklēšanas pasākumi varēs ietvert informācijas pieprasīšanu no pircējiem un piegādātājiem, izmeklēšanas uzsākšanu un inspekciju veikšanu citas dalībvalsts izpildiestādes vārdā.
Īpaši nozīmīgi ir tas, ka regula paredz arī pārrobežu sankciju izpildi gadījumos, kad pārkāpējam nav pietiekamu aktīvu valstī, kurā pārkāpums konstatēts. Tāpat gadījumos, kad negodīga tirdzniecības prakse skar vismaz trīs dalībvalstis, iestādēm būs jāīsteno koordinēta rīcība un jāinformē Eiropas Komisija. Praktiski tas nozīmē, ka piegādātājiem būs efektīvāka aizsardzība arī situācijās, kad negodīga prakse tiek īstenota pāri valstu robežām, savukārt uzņēmumiem būs jārēķinās ar saskaņotāku un efektīvāku uzraudzību visā Eiropas Savienībā.
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21”, lai precizētu, kas ir un kas nav iekļaujams ēkas apbūves laukumā.
Grozījumu mērķis ir novērst praksē konstatēto atšķirīgo izpratni par to, kādas ēkas daļas ietekmē apbūves laukumu. Šobrīd neskaidrības radušās, piemēram, par pie ēkas izbūvētām terasēm, nojumēm, stiprinājumiem, aprīkojumu un dažādiem labiekārtojuma elementiem. Plānots noteikt, ka ēkas apbūves laukumā iekļaujams tikai ēkas lielākais virszemes un pazemes ārējais perimetrs, savukārt tajā neiekļauj pie ēkas izbūvētus ārtelpas labiekārtojuma elementus, pie ēkas piestiprinātus stiprinājumus, aprīkojumu un iekārtas.
Vienlaikus grozījumu projektā paredzēts precizēt arī ēkas pazemes daļas ietekmi uz apbūves laukumu. Projekts paredz noteikt, ka pazemes ēkai apbūves laukumu aprēķina pēc stāvā esošo telpu iekšējiem izmēriem, iekļaujot ārējo norobežojošo konstrukciju biezumu. Tas ļautu vienādot būvniecības dokumentācijas un kadastrālās uzmērīšanas pieeju gadījumos, kad ēkai ir pazemes stāvs vai tā pilnībā atrodas pazemē.
Papildus iecerēts noteikt, ka ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes uzlabošanas darbi, piemēram, ēkas siltināšana, nav uzskatāmi par ēkas būvapjoma izmaiņām un paši par sevi neietekmē ēkas attālumu līdz citām būvēm vai zemes vienības robežām. Šāds regulējums būtu praktiski nozīmīgs īpašniekiem un attīstītājiem, jo apbūves laukuma aprēķins tieši ietekmē apbūves blīvumu, intensitāti un to, cik lielu ēku konkrētajā zemesgabalā iespējams būvēt.
2026. gada 10. aprīlī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-09-03, atzīstot, ka atbalsta apmērs par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Lietā tika vērtēts Ministru kabineta noteikumos paredzētais ikgadējais atbalsts meža īpašniekiem, kuru īpašumos īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai izveidoti mikroliegumi un noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Pieteikumu iesniedzēji uzskatīja, ka noteiktais atbalsts ir nesamērīgi mazs un neatbilst konkrētā īpašuma vērtībai un faktiskajai situācijai dabā. Viņu ieskatā vienāds atbalsta apmērs visiem meža īpašniekiem pārkāpj arī tiesiskās vienlīdzības principu, jo būtiski atšķiras gan mežaudžu vecums, gan koku sugas, gan konkrētā īpašuma ekonomiskā vērtība.
Satversmes tiesa uzsvēra, ka Ministru kabinetam ir plaša rīcības brīvība noteikt kompensācijas mehānismu par īpašuma tiesību ierobežojumiem, tostarp paredzēt tādu atbalsta apmēru, kas nav balstīts katra individuālā gadījuma atsevišķā izvērtējumā. Tiesa atzina, ka ikgadējā atbalsta sistēma ir balstīta uz objektīvu un racionālu aprēķina metodi, kuras mērķis nav atlīdzināt katram īpašniekam individuāli aprēķinātu negūto peļņu, bet gan nodrošināt ilgtermiņa atbalstu, kas aprēķināts pēc vidējiem rādītājiem.
Tiesa arī secināja, ka apstrīdētās normas nepārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu, jo Ministru kabinetam nav pienākuma paredzēt tik detalizētu regulējumu, kurā tiktu ņemti vērā katra meža īpašnieka individuālie apstākļi. Satversmes tiesas ieskatā apstrīdētā atbalsta metode ir vērsta uz to, lai atbalsta likmes vairumā gadījumu atbilstu faktiskajai situācijai, un noteiktais atbalsta apmērs nav acīmredzami nesamērīgs.
2026. gada 14. aprīlī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-18-03, atzīstot Ministru kabineta noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 9., 10., 11. un 12. punktu par neatbilstošu Satversmes 96., 111. un 115. pantam, ciktāl šīs normas nenodrošina personas pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni. Lieta tika ierosināta pēc bijušā tiesībsarga pieteikuma par trokšņa regulējumu, kas attiecas uz komersantu radītu troksni naktsklubos, bāros, diskotēkās, terasēs, viesu namos un citās izklaides vietās.
Satversmes tiesa secināja, ka Latvijā gan pastāv vairāki normatīvie akti, kas dažādos aspektos attiecas uz pārmērīgu izklaides troksni, tomēr kopumā šis regulējums nenodrošina personu pienācīgu aizsardzību. Tiesa īpaši uzsvēra, ka Trokšņa pārvaldības noteikumos paredzētā trokšņa novērtēšanas un mērīšanas kārtība nav piemērota tieši izklaides trokšņa kontrolei. Izklaides troksnis tika atzīts par piesārņojuma veidu, kas var būtiski ierobežot personas tiesības uz privātās dzīves un mājokļa neaizskaramību, veselības aizsardzību un tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē.
Tiesa norādīja, ka šajā jautājumā jāpanāk līdzsvars starp personu tiesībām uz mieru savā mājoklī un komersantu tiesībām uz īpašumu, kā arī ekonomikas, kultūras un tūrisma interesēm. Tomēr būtiskākie jautājumi par to, pēc kādiem kritērijiem izklaides troksnis atzīstams par pārmērīgu, kā organizējams kontroles process un kāda atbildība piemērojama par pārkāpumiem, ir jānosaka pašam likumdevējam. Satversmes tiesa secināja, ka Saeima šos pamatprincipus nav pietiekami skaidri noregulējusi un Ministru kabinetam un pašvaldībām nav dots atbilstošs pilnvarojums detalizēta regulējuma izstrādei.
Satversmes tiesa noteica, ka Saeimai līdz 2027. gada 1. martam jāizstrādā regulējums, kas nosaka izklaides trokšņa novērtēšanas, kontroles un ar to saistītās atbildības pamatprincipus, kā arī jāprecizē Ministru kabinetam un pašvaldībām dotais pilnvarojums.
2026. gada 28. aprīlī Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģija atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par VSIA “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” rīkotas iepirkuma procedūras pārtraukšanu. Līdz ar to stājās spēkā Administratīvās rajona tiesas secinājumi, ka iepirkuma procedūra pārtraukta prettiesiski, jo tai nebija objektīva pamata un pārtraukšana radīja būtiskus godīgas konkurences apdraudējuma riskus.
Lietā strīds bija saistīts ar konkursu par teātra rīkoto pasākumu ieejas biļešu izgatavošanu un tirdzniecības organizēšanu. Pasūtītājs konkursu pārtrauca pēc piedāvājumu atvēršanas, norādot uz nepieciešamību precizēt tehnisko dokumentāciju un iekļaut papildu pakalpojumu. Tomēr tiesa konstatēja, ka norādītie iemesli bijuši formāli, nekonsekventi un pretrunīgi, savukārt pārtraukšanas mērķis pēc būtības bijis labot nebūtiskus nolikuma trūkumus.
Būtiska nozīme lietā bija arī tam, ka pirms atkārtota konkursa rīkošanas Elektronisko iepirkumu sistēmā īslaicīgi bija publiski pieejami pretendentu finanšu piedāvājumi. Tādējādi tika apdraudēta netraucēta konkurence, jo cits pretendents atkārtotajā konkursā iesniedza būtiski lētāku piedāvājumu nekā sākotnēji. Tiesa secināja, ka šāda situācija var radīt negodīgas priekšrocības un deformēt iepirkuma procedūras konkurences apstākļus.
Tā kā SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums atbilda sākotnējā nolikuma prasībām un tai būtu bijis jāpiešķir līguma slēgšanas tiesības, tiesa atzina par pierādītu arī negūtās peļņas apmēru un uzlika pasūtītājam pienākumu to atlīdzināt.
2026. gada 23. aprīlī Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģija atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu, ar kuru sociālo tīklu satura veidotājai piemērots 15 000 euro naudas sods par negodīgu komercpraksi uztura bagātinātāju reklamēšanā. Līdz ar to netika apšaubīti zemāko instanču tiesu secinājumi, ka konkrētajā gadījumā uztura bagātinātāju reklamēšana un piedāvāšana tīmekļa vietnē un sociālo tīklu profilos neatbilda normatīvo aktu prasībām.
Lietā tika konstatēts, ka pieteicēja reklamēja uztura bagātinātāju reģistrā neiekļautus produktus, kā arī neatļauti piedēvēja tiem profilaktiskas un ārstnieciskas īpašības. Reklāmās bija ietvertas norādes, ka konkrētie produkti var novērst, ārstēt vai izārstēt slimības, lai gan šādas norādes uztura bagātinātāju reklāmā ir aizliegtas. Tāpat tiesa ņēma vērā, ka reklāmu veidošanā bija iesaistīti bērni, radot priekšstatu, ka attiecīgie produkti ir labvēlīgi bērnu veselībai.
Administratīvā apgabaltiesa secināja, ka par negodīgas komercprakses īstenotāju pamatoti atzīta pati pieteicēja kā fiziska persona, nevis viņai piederošā komercsabiedrība. Par to liecināja sociālo tīklu saturs un informācijas pasniegšanas veids, kurā tika izcelta tieši pieteicējas personīgā pieredze, izglītība un statuss tīkla mārketinga sistēmā. Tādējādi lietā būtiska nozīme bija ne tikai formālajam produkta pārdevējam, bet arī tam, kā reklāmas saturs faktiski tika pasniegts patērētājiem.
2026. gada 13. aprīlī Senāta Civillietu departaments izskatīja lietu par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un skaidroja, kādos gadījumos darba devējs var uzteikt darba līgumu ar vairākiem secīgiem uzteikumiem. Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru darbinieces prasība bija apmierināta, otrais uzteikums atzīts par spēkā neesošu un darbiniece atjaunota darbā, un nodeva lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai.
Lietā darba devējs sākotnēji bija informējis darbinieci, ka viņas amata vieta tiek likvidēta, piedāvājot citu amatu un norādot, ka darba līgums tiks uzteikts sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu, ja darbiniece nepiekritīs piedāvātajiem darba līguma grozījumiem. Darbiniece uzteikumam piekrita, taču pirms uzteikuma termiņa beigām viņai iestājās pārejoša darbnespēja, un viņa lūdza šo darbnespējas laiku neieskaitīt uzteikuma termiņā. Tā kā darbnespēja turpinājās vairāk nekā sešus mēnešus, darba devējs vēlāk izdeva jaunu uzteikumu, pamatojoties uz to, ka darbiniece pārejošas darbnespējas dēļ nav veikusi darbu ilgāk par Darba likumā noteikto laiku.
Senāts atzina, ka darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu ar otru patstāvīgu uzteikumu, ja laikā, kamēr darba tiesiskās attiecības vēl turpinās, rodas jauni apstākļi, kas dod tiesisku pamatu jaunam uzteikumam. Šādā gadījumā otrais uzteikums nav uzskatāms par pirmā uzteikuma grozījumu vai atsaukumu, bet gan par jaunu, patstāvīgu darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatu. Senāts arī uzsvēra, ka darbinieka tiesības prasīt neieskaitīt pārejošas darbnespējas laiku uzteikuma termiņā nav izmantojamas tādā veidā, kas pilnībā liegtu darba devējam īstenot Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktā paredzētās tiesības uzteikt darba līgumu ilgstošas darbnespējas gadījumā.
Vienlaikus Senāts norādīja, ka apgabaltiesa nepamatoti piemērojusi Darba likuma regulējumu par uzteikuma atsaukumu. Uzteikuma atsaukums ir vērsts uz darba tiesisko attiecību turpināšanu, savukārt konkrētajā lietā darba devējs nebija vēlējies atsaukt pirmo uzteikumu un atjaunot darba attiecības, bet gan izbeigt tās uz cita, vēlāk radušās situācijas pamata. Šī atziņa ir būtiska darba tiesību praksē, jo tā precizē robežu starp uzteikuma atsaukumu un jauna patstāvīga uzteikuma izdošanu gadījumos, kad pēc sākotnējā uzteikuma rodas jauni juridiski nozīmīgi apstākļi.
2026. gada 1. aprīlī Senāta Civillietu departaments izskatīja blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru bija noraidīts pieteikums par kasācijas sūdzības trūkumu novēršanai noteiktā procesuālā termiņa atjaunošanu. Senāts atzina, ka apgabaltiesas lēmums ir atceļams, jo tiesa termiņa nokavējuma iemeslus bija vērtējusi pārlieku formāli, neizvērtējot konkrētās lietas apstākļus pēc būtības.
Lietā atbildētāja bija iesniegusi kasācijas sūdzību par spriedumu civillietā par parāda piedziņu, vienlaikus lūdzot atbrīvot viņu no drošības naudas samaksas. Tā kā šis lūgums tika apmierināts tikai daļēji, atbildētāja iesniedza blakus sūdzību, kuru tiesnesis atstāja bez virzības, jo tajā nepareizi bija norādīts adresāts un pārsūdzētais tiesas lēmums. Atbildētāja trūkumus novērsa nākamajā darba dienā pēc noteiktā termiņa beigām un lūdza termiņu atjaunot, skaidrojot nokavējumu ar kļūdaini salasītu datumu cienījamā vecuma un vājās redzes dēļ.
Senāts norādīja, ka procesuālā termiņa atjaunošanas jautājumā tiesai nav pietiekami tikai konstatēt nokavējuma faktu vai atsaukties uz to, ka kļūda bijusi subjektīva. Tiesai ir jālīdzsvaro tiesiskās stabilitātes princips un personas tiesības uz taisnīgu tiesu, vērtējot, piemēram, konkrētā termiņa nozīmi, nokavējuma ilgumu un tā ietekmi uz personas iespēju īstenot savas procesuālās tiesības. Konkrētajā lietā šāds izvērtējums nebija veikts.
Senāts ņēma vērā, ka no iesniegtās blakus sūdzības bija saprotams, kam tā adresēta un kurš tiesas lēmums tiek pārsūdzēts, nokavējums nebija nesamērīgi ilgs, turklāt trūkumu novēršana bija tieši saistīta ar personas iespēju pārsūdzēt tai nelabvēlīgu tiesas nolēmumu. Tādēļ Senāts izņēmuma kārtā atzina nokavējumu par attaisnotu, atjaunoja procesuālo termiņu un nodeva lietu Rīgas apgabaltiesai izlemšanai par blakus sūdzības tālāko virzību.
2026. gada 28. aprīlī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs publicēja skaidrojošu materiālu par jaunajām prasībām zaļo norāžu, ilgtspējas marķējumu un ar vidi saistītu apgalvojumu izmantošanai komercpraksē. No 2026. gada 27. septembra stāsies spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kuru mērķis ir mazināt tā saukto zaļmaldināšanu, stiprināt patērētāju uzticēšanos un nodrošināt godīgu konkurenci.
Jaunais regulējums paredz, ka vides un ilgtspējas apgalvojumiem jābūt precīziem, saprotamiem un balstītiem uz pārbaudāmiem pierādījumiem. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem vairs nepietiks ar vispārīgiem apgalvojumiem, piemēram, “videi draudzīgs”, “zaļš”, “ekoloģisks” vai “ilgtspējīgs”, ja tiem nav skaidra un ticama pamatojuma. Vides apgalvojumiem būs jāattiecas uz konkrētu produkta vai pakalpojuma aspektu, un tiem jābalstās uz ticamiem datiem, piemēram, testiem, dzīves cikla analīzi vai neatkarīgu izvērtējumu.
Grozījumi īpaši vērsti pret praksēm, kurās vides ieguvumi tiek pārspīlēti vai attiecināti uz visu produktu, lai gan faktiski attiecas tikai uz tā daļu. Par maldinošu komercpraksi varēs tikt uzskatīti arī apgalvojumi par oglekļa neitralitāti, ja tie balstīti tikai uz emisiju kompensēšanu, nevis reālu ietekmes samazinājumu. Tāpat ilgtspējas marķējumi būs pieļaujami tikai tad, ja tie balstīti uz neatkarīgu sertifikāciju un skaidriem, publiski pieejamiem kritērijiem.
Lai palīdzētu uzņēmumiem sagatavoties jaunajām prasībām, PTAC ir izstrādājis materiālu “Zaļās norādes un ilgtspēja: noteikumi godīgai komercpraksei”, kā arī izveidojis ChatGPT aģentu “Zaļo norāžu komercprakses skaidrotājs”, kas interaktīvā veidā palīdz skaidrot zaļo norāžu izmantošanas prasības. Praktiski tas nozīmē, ka uzņēmumiem līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim būtu jāpārskata reklāmas, produktu apraksti, marķējumi un cita patērētājiem sniegtā informācija, lai pārliecinātos, ka visi ar vidi un ilgtspēju saistītie apgalvojumi ir pamatoti, pārbaudāmi un caurskatāmi.
Ministru kabinets 2026. gada 24. martā izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par sākotnējiem rezultātiem cenu izsekojamības un monitoringa jomā attiecībā uz pamata pārtikas preču grozā iekļautajām precēm. Ziņojumā secināts, ka pamata pārtikas preču groza regulējums darbojas efektīvi un sasniedz noteiktos mērķus, nodrošinot iedzīvotājiem uzticamu un viegli pieejamu informāciju pārtikas preču cenu salīdzināšanai.
Pamata pārtikas preču saraksts ir veidots sadarbībā ar Veselības ministriju, Labklājības ministriju un Zemkopības ministriju, un tas aptver ikdienas patēriņa vajadzībām nepieciešamo minimālo pārtikas preču kopumu. Pienākums Centrālajai statistikas pārvaldei sniegt preču cenu datus attiecas uz pārtikas preču tirgotājiem, kuru pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 miljonus euro, proti, “MAXIMA Latvija”, “RIMI LATVIA” un “Lidl Latvija”, vienlaikus arī citiem tirgotājiem ir iespēja brīvprātīgi pievienoties šai iniciatīvai.
Ekonomikas ministrija norāda, ka datu sniegšana Centrālajai statistikas pārvaldei notiek automatizēti un datu plūsma ir tehniski stabila. Vienlaikus ziņojumā atzīts, ka netiek veikta pilnīga tirgotāju iesniegto datu kvalitātes pārbaude, tādēļ iespējamas kļūdas vai nepilnības, kuras šobrīd tiek risinātas iespēju robežās. Piekļuves tiesības pārtikas preču cenu monitoringa datiem nodrošinātas vairākām institūcijām un tirgus dalībniekiem, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Konkurences padomei, Latvijas Bankai un Ekonomikas ministrijai.
Lai gan normatīvā regulējuma grozījumi šobrīd netiek plānoti, darbs pie pamata pārtikas preču groza iniciatīvas turpināsies, īpaši pievēršot uzmanību datu kvalitātes uzlabošanai un preču saraksta pilnveidošanai. Šī iniciatīva ir daļa no plašākas politikas pārtikas cenu caurskatāmības veicināšanai, patērētāju interešu aizsardzībai un vietējo ražotāju pozīciju stiprināšanai pārtikas piegādes ķēdē.
Konkurences padome 2026. gada 23. aprīlī publicēja sākotnējās izpētes secinājumus par degvielas cenu izmaiņām 2026. gada pirmajā ceturksnī. Izpētē tika analizēta tirgus dalībnieku sniegtā informācija, degvielas iepirkuma cenas un starptautisko tirgu tendences, lai izvērtētu, vai degvielas cenu pieaugums varētu būt saistīts ar konkurenci ierobežojošu rīcību mazumtirdzniecības tirgū.
Konkurences padome secināja, ka cenu pieaugumu galvenokārt noteica objektīvi ārējie apstākļi – ģeopolitiskā situācija un ar to saistīts naftas produktu cenu kāpums starptautiskajos tirgos. Šie faktori tieši ietekmēja degvielas iepirkuma cenas, savukārt Konkurences padome nekonstatēja pazīmes, kas liecinātu par tirgus dalībnieku saskaņotu rīcību vai citu konkurenci ierobežojošu darbību degvielas mazumtirdzniecības tirgū.
Konkurences padome norādīja, ka, lai gan cenu izmaiņu dinamika tirgū bijusi līdzīga, tas pats par sevi neliecina par aizliegtu vienošanos vai saskaņotu rīcību. Līdzīgas cenu izmaiņas skaidrojamas ar vienādiem ārējiem ekonomiskajiem faktoriem, kas vienlaikus ietekmē visus degvielas tirgotājus. Turklāt Konkurences padomes rīcībā esošā informācija neliecina, ka cenu pieaugums būtu saistīts ar mazumtirdzniecības uzcenojuma palielināšanu – būtiskākais pieaugums bijis tieši iepirkuma cenu komponentē, benzīnam pieaugot par aptuveni 39 %, bet dīzeļdegvielai par aptuveni 70 %.
Vienlaikus Konkurences padome secināja, ka cenu dinamika Latvijā būtiski neatšķiras no citām Baltijas valstīm un Eiropas Savienības, kas norāda uz kopīgu ārējo faktoru ietekmi. Konkurences padomes ieskatā degvielas mazumtirdzniecības tirgū saglabājas aktīva konkurence, tostarp patērētāju augstās cenu jutības dēļ tirgotāji turpina piedāvāt cenu akcijas un lojalitātes pasākumus. Konkurences padome norādīja, ka turpinās uzraudzīt šo tirgu, tostarp sekos līdzi degvielas mazumtirgotāju rīcībai saistībā ar akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai un tā pārnesi uz gala cenām.
Konkurences padome 2026. gada 9. aprīlī pieņēma divus lēmumus, ar kuriem atļāva SIA “Circle K Latvia” iegūt divas degvielas uzpildes stacijas — SIA “Kalnakrogs” piederošo degvielas uzpildes staciju Rīgas ielā 107, Ķekavā, un “D A3” SIA piederošo degvielas uzpildes staciju adresē “Cielavas”, Raganā, Krimuldas pagastā, Siguldas novadā. Abas degvielas uzpildes stacijas jau pirms darījumiem darbojās ar “Circle K” zīmolu, pamatojoties uz franšīzes līgumiem ar SIA “Circle K Latvia”.
SIA “Circle K Latvia” ir viens no vadošajiem degvielas mazumtirgotājiem Latvijā, kas nodrošina degvielas, eļļas produktu, automazgāšanas un citus ar degvielas uzpildes staciju darbību saistītus pakalpojumus. Savukārt SIA “Kalnakrogs” un “D A3” SIA pamatdarbība ir degvielas mazumtirdzniecība, vienlaikus savās degvielas uzpildes stacijās piedāvājot arī ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces.
Izvērtējot darījumus, Konkurences padome secināja, ka tie ietekmē konkurences apstākļus benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgos gala patērētājiem un industriālajiem klientiem, kā arī ar tiem vertikāli saistītajā degvielas vairumtirdzniecības tirgū Latvijā. Konkurences padome vērtēja konkurences apstākļus attiecīgo degvielas uzpildes staciju tuvākajā apkārtnē, tostarp Ķekavā un tās apkārtnē, kā arī autoceļa posmā no Rīgas līdz Valmierai un šaurākā 15 minūšu brauciena attāluma tvērumā. Vienlaikus precīza ģeogrāfiskā tirgus definīcija tika atstāta atvērta, jo darījumu izvērtējuma rezultāts no tās nebija atkarīgs.
Pamatojoties uz uzņēmumu sniegto informāciju un Konkurences padomes veikto analīzi, padome secināja, ka abu darījumu rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un nevienā no skartajiem tirgiem neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis. Līdz ar to Konkurences padome atļāva SIA “Circle K Latvia” pārņemt abas attiecīgās degvielas uzpildes stacijas.
Konkurences padome 2026. gada 16. aprīlī pieņēma lēmumu atļaut biroja klientam AS “SENTOR FARM APTIEKAS” iegūt 21 SIA “LATVIJAS APTIEKA” piederošu aptieku. AS “SENTOR FARM APTIEKAS” darbojas farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecības tirgū ar zīmolu “Mēness aptieka”, savukārt SIA “LATVIJAS APTIEKA” pieder aptieku tīkls visā Latvijas teritorijā.
Izvērtējot darījumu, Konkurences padome ņēma vērā, ka AS “SENTOR FARM APTIEKAS” apvienošanās ziņojuma iesniegšanas brīdī bija reģistrētas 248 aptiekas un piecas aptieku filiāles visos Latvijas reģionos, kā arī bezrecepšu zāļu tirdzniecība internetveikalā. Savukārt SIA “LATVIJAS APTIEKA” piederēja 65 aptiekas un trīs aptieku filiāles.
Konkurences padome secināja, ka apvienošanās ietekmē konkurences apstākļus farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecības tirgū aptiekās, veterināro zāļu mazumtirdzniecības tirgū, kā arī ar aptieku mazumtirdzniecību vertikāli saistītajā farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības tirgū Latvijā. Vienlaikus Konkurences padome atstāja konkrēto tirgu ģeogrāfiskā tvēruma definīcijas atvērtas, jo darījums neradīja bažas par būtisku konkurences samazināšanos.
Balstoties uz uzņēmumu sniegto informāciju un Konkurences padomes veikto analīzi, padome secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un nevienā no skartajiem tirgiem neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis. Tādēļ darījums tika atļauts, ļaujot AS “SENTOR FARM APTIEKAS” pārņemt attiecīgās “LATVIJAS APTIEKA” aptiekas.