Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
2026. gada 21. maijā Saeima pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kas sabiedriskā labuma organizācijām ļaus saņemt ziedojumos ne tikai finanšu līdzekļus vai mantas, bet arī pakalpojumus.
Lai komersantiem, kas ziedo pakalpojumus, varētu piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, grozījumi paredz obligātu rakstveida ziedojuma līgumu, kurā norādāma ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē.
Tāpat grozījumi skaidri nostiprina sabiedriskā labuma organizāciju tiesības veidot finanšu līdzekļu uzkrājumus kredītiestādēs un ieguldīt tos regulētā vērtspapīru tirgū emitētos vērtspapīros. Šāds regulējums ir būtisks organizācijām, kas īsteno ilgtermiņa sabiedriskā labuma projektus, un ļauj saglabāt ziedojumos saņemto līdzekļu vērtību, vienlaikus ievērojot pienākumu tos izlietot konkrētajam ziedojuma mērķim.
2026. gada 21. maijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas pilnībā automatizē saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. Tas nozīmē, ka daļā vienkāršo parādu piedziņas lietu lēmumus turpmāk tiesa varēs pieņemt automatizēti – bez individuālas tiesneša izvērtēšanas katrā lietā.
Grozījumi attieksies uz gadījumiem, kuros saistību piespiedu izpilde iespējama brīdinājuma kārtībā, proti, vienkāršām parādu piedziņas lietām. Šādos procesos jau patlaban tiesneša lēmums tiek pieņemts pēc skaidri noteiktiem likumā paredzētiem kritērijiem, un plānotā automatizācija šo kārtību padarīs efektīvāku.
Vienlaikus pagarināts termiņš iebildumu iesniegšanai uz 30 dienām līdzšinējo 14 dienu vietā. Tas nozīmē, ka parādniekam būs vairāk laika saņemt brīdinājumu un izvērtēt savas iespējas. Tāpat likumā tieši paredzēts mehānisms, kas ļauj tiesai labot automatizētas lēmumu pieņemšanas laikā radušās kļūdas gan pēc savas iniciatīvas, gan pēc lietas dalībnieka pieteikuma.
Brīdinājuma kārtībā saistību piespiedu izpildi var piemērot tikai vienkāršās parādu piedziņas lietās, piemēram, ja saistības ir pierādāmas ar dokumentiem - līgumu vai rēķinu. Šī procedūra netiks piemērota, ja parāda summa pārsniedz 15 tūkstošus eiro, solidāru maksājumu saistību gadījumos vai citos likumā noteiktos gadījumos.
Ar grozījumiem pārņem arī Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas, tās nododot Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai. Turpmāk sūdzības par maksātnespējas administratoru rīcību izskatīs tiesa, vērtējot Tieslietu ministrijas pieņemtos lēmumus, savukārt jautājumus par maksātnespējas procesa depozīta izmaksu administrēs Tiesu administrācija. Tiek ieviesta arī skaidra tiesas kontrole pār institūciju lēmumiem, nosakot kārtību, kādā personas var tos pārsūdzēt.
Grozījumi Civilprocesa likumā stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
2026. gada 20. maijā Saeimas Juridiskā komisija lēma virzīt izskatīšanai parlamentā grozījumus Civillikumā, lai stiprinātu dzīvnieku tiesisko statusu un skaidri noteiktu, ka dzīvnieks nav lieta, bet gan dzīva būtne.
Likumprojekts paredz papildināt Civillikumu ar normu, kas nostiprina principu, ka dzīvnieki nav lietas, vienlaikus paredzot, ka tiem piemērojami lietu tiesību noteikumi tiktāl, ciktāl tie ir savienojami ar dzīvnieka dabu un to aizsardzībai paredzētajiem likumiem. Tāpat likumprojekts skar arī civiltiesisko atbildību gadījumos, kad dzīvniekam nodarīts kaitējums, tostarp nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, kā arī ar dzīvniekiem saistītus jautājumus – mantošanu, reģistrāciju, īpašnieka maiņu un parādu piedziņu.
Jautājums aktualizēts, reaģējot uz kolektīvo iesniegumu “Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne”, ko parakstījuši vairāk nekā 35 tūkstoši iedzīvotāju.
Dzīvnieku aizsardzību Latvijā jau šobrīd nodrošina Dzīvnieku aizsardzības likums, taču Civillikumā dzīvnieks joprojām tiek uzlūkots kā civiltiesību objekts. Plānotie grozījumi šo statusu nemaina, bet skaidrāk nostiprina principu, ka dzīvnieks ir just spējīga būtne.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta trīs lasījumos.
2026. gada 21. maijā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likumā. Grozījumu mērķis ir novērst netaisnīgas situācijas, kurās zemes īpašnieku saņemtā maksa par zemes lietošanu nesedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu, un nodrošināt taisnīgu kompensāciju par īpašuma tiesību ierobežojumiem. Paredzēts, ka šis regulējums darbosies kā pagaidu risinājums līdz brīdim, kad tiks ieviestas plašākas izmaiņas zemes likumiskās lietošanas maksas sistēmā.
Izmaiņas paredz, ka zemes īpašniekiem būs tiesības pieprasīt kompensāciju no valsts gadījumos, kad saņemtā zemes lietošanas maksa ir mazāka par nekustamā īpašuma nodokli vai kad īpašuma tiesību ierobežojuma dēļ rodas finansiāli zaudējumi. Kompensācijas apmērs tiks noteikts kā starpība starp nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu un saņemto zemes lietošanas maksu, izmantojot normatīvajos aktos noteiktās kadastrālās vērtības un procentu likmes. Lai saņemtu kompensāciju, zemes īpašniekiem būs jāiesniedz pieteikums Valsts zemes dienestā noteiktajā kārtībā.
Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu Satversmes tiesas 2025. gada 10. decembra spriedumu lietā Nr. 2024-21-0103 un novērstu konstatēto nesamērību zemes likumiskās lietošanas attiecībās. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl divos lasījumos jāpieņem Saeimai.
Jānorāda, ka, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu pilnībā, vienlaikus ar likumprojektu izskatīšanai Saeimā tiks virzīti arī grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”. Plānots, ka ar šiem grozījumiem tiek mainīti zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanas principi. Proti, grozījumu likumprojektā ierosināts likumiskās lietošanas maksu 4 procentu apmērā no zemes universālās kadastrālās vērtības noteikt kā minimālo maksu. Praktiski tas nozīmē, ka zemes īpašniekiem, kuri uzskata, ka viņiem ir tiesības saņemt lielāku maksu, bet par to nav bijis iespējams panākt vienošanos ar būves īpašnieku, ir tiesības vērsties tiesā un, to attiecīgi pamatojot, prasīt tiesai noteikt lielāku maksu nekā likumā noteikto minimālo maksu. Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt, ka papildus likumiskās lietošanas maksai 4 procentu apmērā būves īpašniekiem ir jākompensē zemes īpašniekiem nekustamā īpašuma nodoklis par likumiskajā lietošanā esošo zemi faktiskajā apmērā. Tādējādi secināms, ka zemes īpašnieki saskaņā ar jauno regulējumu saņems lielāku atlīdzību par īpašuma tiesību aprobežojumu viņiem piederošai zemei.
Saeima 2026. gada 14. maijā pieņēma grozījumus Operatīvās darbības likumā, kas pilnveido operatīvās darbības laikā iegūtās informācijas izmantošanas un nodošanas kārtību citos procesos. Tie nodrošinās efektīvāku cīņu pret karteļiem, kā arī paplašinās iespējas atklāt citus noziegumus.
Grozījumi sagatavoti, reaģējot uz Augstākās tiesas Senāta spriedumu tā dēvētajā būvniecības uzņēmumu karteļa lietā, kurā tika secināts, ka pašreizējais Operatīvās darbības likuma regulējums neparedz iespēju operatīvās darbības laikā iegūtos sarunu noklausīšanās materiālus izmantot administratīvajā procesā konkurences tiesību pārkāpumu pierādīšanai. Tādēļ jaunais regulējums ir īpaši nozīmīgs konkurences tiesību pārkāpumu, tostarp karteļu, izmeklēšanas kontekstā.
Likuma mērķis ir nodrošināt lielāku tiesisko skaidrību attiecībā uz operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtās informācijas nodošanu citām institūcijām sākotnēji neparedzētu mērķu sasniegšanai. Grozījumi noteic, ka šādu informāciju drīkst nodot citām institūcijām, ja tas nepieciešams būtisku valsts vai sabiedrības interešu aizsardzībai un ja nododamās informācijas apjoms un saturs nerada nesamērīgu iejaukšanos personas pamattiesībās.
Vienlaikus likumā paredzēts arī kontroles mehānisms. Sevišķās kārtības operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju citām institūcijām sākotnēji neparedzētiem mērķiem drīkstēs nodot tikai ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša piekrišanu. Vispārējās kārtības pasākumos iegūtās informācijas nodošanai būs nepieciešama ģenerālprokurora vai pilnvarota prokurora piekrišana.
Praktiski grozījumi var paplašināt iestāžu iespējas izmantot operatīvās darbības gaitā iegūtu tā saukto blakus informāciju, kas nav bijusi tieši saistīta ar sākotnējo operatīvās darbības mērķi, bet var norādīt uz karteļiem vai citiem būtiskiem pārkāpumiem. Vienlaikus regulējums saglabā būtisku pamattiesību aizsardzības filtru, jo šādas informācijas nodošana būs pieļaujama tikai pie noteiktiem nosacījumiem un ar ārēju kontroles institūciju piekrišanu.
2026. gada 14. maijā Saeima pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā. Tās ievieš vienkāršāku, elastīgāku un vienlaikus caurskatāmāku pieeju publisko līdzekļu izlietojumam.
Grozījumi paredz divas atšķirīgas pieejas iepirkumu organizēšanai – stingri reglamentētus iepirkumus un iepirkumus ar ievērojami lielāku elastību.
Stingri reglamentēta iepirkuma procedūra turpmāk būs jāpiemēro precēm un pakalpojumiem, sākot no 140 tūkstošiem eiro, sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem – no 750 tūkstošiem eiro, bet būvdarbiem – no 1 miljona eiro.
Savukārt iepirkumi, kuru vērtība ir zem noteiktajiem sliekšņiem, tiks iedalīti mazajos iepirkumos un vienkāršotajos iepirkumos, nosakot konkrētus sliekšņus. Vienkāršotajiem iepirkumiem tiks atceltas līdzšinējās formālās procedūras, nosakot kā obligātu tikai atklātības principa ievērošanu. Pasūtītājam vismaz piecas dienas pirms iepirkuma būs jāpublicē pamatinformācija Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā, nodrošinot pārskatāmu publisko līdzekļu izlietojumu un palielinot uzticēšanos iepirkumu procesam.
Šajos iepirkumos paredzēta maksimāla elastība – pasūtītāji varēs vest sarunas ar visiem potenciālajiem piegādātājiem vai izvēlēties piegādātāju arī ārpus sākotnēji iesniegtajiem piedāvājumiem, piemēram, veicot pirkumu mazumtirdzniecības veikalā, lai nodrošinātu ekonomiski izdevīgāko rezultātu.
Šāda pieeja būtiski atvieglos iepirkumu procesu gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem, vienlaikus saglabājot stingru regulējumu lielākiem un sarežģītākiem iepirkumiem. Jaunā publisko iepirkumu sistēma tiks ieviesta pakāpeniski un pilnībā stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī.
Saeima 2026. gada 30. aprīlī pieņēma grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kuru mērķis ir padarīt daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu mūsdienīgāku un ērtāku dzīvokļu īpašniekiem. Grozījumi paredz gan jaunu risinājumu kopīgās infrastruktūras izmantošanai, gan skaidrāku lēmumu pieņemšanas kārtību dzīvokļu īpašnieku kopībā.
Grozījumi nostiprina dzīvokļu īpašnieku tiesības līdzdarboties mājas pārvaldīšanā, ievieš atsevišķās lietošanas tiesību institūtu kopīpašumā esošajai daļai (autostāvvietas, noliktavas, jumta un fasādes daļas u.c.), kā arī paredz iespēju dzīvokļa īpašniekam tiesā prasīt kopības lēmuma atzīšanu par pieņemtu, ja kopība nespēj vienoties. Likums paredz arī jaunu kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību regulējumu, kas īpaši nozīmīgs jauno daudzdzīvokļu projektu attīstītājiem.
Likums paredz jaunu regulējumu, kas ļaus dažādos zemesgabalos esošu dzīvojamo māju īpašniekiem nodibināt kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības. Tas ir īpaši būtiski jauno projektu attīstībā, kur bieži nepieciešams veidot koplietošanas ceļus, automašīnu stāvvietas, bērnu laukumus vai atpūtas zonas vairākām blakus esošām ēkām.
Likums precizē, ka atkārtotā kopsapulcē vai atkārtotā dzīvokļu īpašnieku aptaujā pieļaujams izskatīt tikai tos jautājumus, kuru sākotnējai lēmuma pieņemšanai nepieciešams vienkāršs vairākums. Tas novērš iespēju, ka jautājumi ar augstāku balsu slieksni tiktu “vienkāršoti” atkārtotā sēdē.
Grozījumi stājas spēkā 2026. gada 29. maijā.
Senāta Civillietu departaments 2026. gada 19. maijā ir izskatījis prasītāja kasācijas sūdzību lietā Nr. SKC-88/2026 (C12227119) par apstiprināšanu mantojuma tiesībās un neatņemamās daļas vērtības izmaksu naudā un atcēlis Latgales apgabaltiesas spriedumu daļā. Lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Latgales apgabaltiesā.
Tiesvedībā puses ir divi pusbrāļi, no kuriem viens cēlis prasību pret otru, lai panāktu savu apstiprināšanu mantojuma tiesībās uz pušu vecāsmātes un tēva atstāto mantojumu un neatņemamās daļas vērtības izmaksu naudā. Par vienīgo mantinieku abās mantojuma lietās ir apstiprināts atbildētājs, un prasītājs uzskata, ka, kārtojot mantojuma lietas, atbildētājs apzināti nav norādījis prasītāju kā viņam zināmu mantinieku un liedzis tam savlaicīgi pieteikties uz atklājušos mantojumu. Latgales rajona tiesa un Latgales apgabaltiesa prasību noraidīja.
Izskatījis prasītāja kasācijas sūdzību, Senāta Civillietu departaments atzina, ka tā noraidāma daļā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās uz pušu vecāsmātes atstāto mantojumu, jo tas neatradās prasītāja faktiskā valdījumā un prasītājs nav noteiktajā termiņā paudis gribu tā pieņemšanai, jo kļūdaini uzskatījis, ka mantojumu jau pieņēmis viņa tēvs un viņam tas vairs nepienākas. Turpretī pārējā daļā, kā norāda Senāts, spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai. Tā kā atbildētājam, kurš ar tēva atstāto testamentu tika iecelts par vienīgo mantinieku, bija zināms, ka par mantinieku uzskatāms arī prasītājs, viņam tas bija jānorāda mantošanas iesniegumā, taču, tā kā tas nav ticis izdarīts, nevar pieņemt, ka prasītājs kā neuzaicināts mantinieks no mantojuma būtu atteicies. Senāta ieskatā, apelācijas instances tiesa nepamatoti atzinusi, ka prasītājam savs nodoms pretendēt uz neatņemamo daļu bija jāpiesaka vienīgi notāram vai ceļot prasību tiesā. Likums neliedz prasījumu par neatņemamās daļas izdošanu pieteikt tieši ieceltajam mantiniekam, kam prasījuma apmierināšanas gadījumā tā būs jāizdod. Izskatāmajā lietā prasītājs ir nosūtījis atbildētājam šādu paziņojumu, taču apelācijas instances tiesa nav pievērsusies šī dokumenta vērtēšanai. Atkārtoti izskatot lietu, apelācijas instances tiesai būs jādod vērtējums šim pierādījumam un jāprecizē prasītāja neatņemamās daļas vērtība naudā.
Senāta Administratīvo lietu departaments 2026. gada 18. maijā ir apturējis tiesvedību lietā Nr. SKA-14/2026 (A420144722) par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmuma atcelšanu un uzdevis Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālos jautājumus, kas ir saistīti ar negodīgas komercprakses jēdziena interpretāciju Eiropas Savienības tiesībās.
Administratīvajā tiesā kā pieteicēja ir vērsusies AS “Civinity Mājas”, kas sniedz dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumus. Pieteicēja par atlīdzību pārvaldīja vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas saskaņā ar noteiktu apsaimniekošanas maksu. Pēc tam, kad pieteicējas un dzīvokļu īpašnieku tiesiskās attiecības tika izbeigtas, pieteicēja veica auditu, kurā konstatēja, ka dzīvokļu īpašniekiem ilgstoši nosūtīti kļūdaini rēķini ar norādītu zemāku apsaimniekošanas maksu. Pieteicēja veica pārrēķinu un lūdza dzīvokļu īpašniekus apmaksāt radušos apsaimniekošanas maksas starpību. PTAC atzina, ka nepareizas maksas norādīšana rēķinos ir negodīga komercprakse, ar kuru negatīvi skartas patērētāju ekonomiskās intereses un tiem sniegta maldinoša informācija par patieso pakalpojuma cenu, un piemēroja pieteicējai 5000 euro soda naudu. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu par PTAC lēmuma atcelšanu noraidīja, savukārt Administratīvā apgabaltiesa – apmierināja.
Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģijas rīcības sēdes lēmumā norādīts, ka komercprakses jēdziens Eiropas Savienības tiesībās tiek saprasts ļoti plaši – tā aptver tirgotāja darbības pirms darījuma noslēgšanas, darījuma laikā un pēc tā noslēgšanas, ja tās saistītas ar preces popularizēšanu, pārdošanu vai piegādi patērētājam. Tomēr izskatāmajā lietā šis jēdziens attiecināts uz rēķinu izrakstīšanu, turklāt kļūdaino rēķinu izrakstīšana ir notikusi par sliktu pieteicējai un tās sekas nepārsniedz pieteicējas noslēgtajos līgumos paredzēto patieso apsaimniekošanas maksu, kas dzīvokļu īpašniekiem bijusi zināma. Tādēļ senatoru kolēģija atzina, ka pareizai lietas izspriešanai ir jānoskaidro, vai rēķinu izrakstīšana un nosūtīšana pati par sevi ir atzīstama par komercpraksi, kā arī to, vai pieteicēja varētu būt pārkāpusi uzņēmēja profesionālās rūpības prasības un sniegusi patērētājiem nepatiesu informāciju. Tas nepieciešams, lai tiktu pareizi piemērots Negodīgas komercprakses aizlieguma likums un tiktu vienveidīgi piemērotas Eiropas Savienības tiesības. Līdz ar to senatoru kolēģija pieņēma rīcības sēdes lēmumu, ar kuru tika nolemts uzdot četrus prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai un apturēt tiesvedību izskatāmajā lietā, līdz spēkā stājies tās nolēmums.
Senāta Administratīvo lietu departaments 2026. gada 6. maijā ir izskatījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā Nr. SKA-35/2026 (A420237122), ar kuru atcelts KNAB lēmums lietā par pašvaldības resursu prettiesisku izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā, un nodevis lietu atkārtotai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.
Pieteicēja lietā ir novada domes priekšsēdētāja, kura priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ievietoja pašvaldības sociālā tīkla lapā videomateriālus, kuros uzrunāja iedzīvotājus un informēja tos par aktualitātēm pašvaldībā. KNAB šos materiālus atzina par priekšvēlēšanu aģitāciju un uzdeva pieteicējai atlīdzināt prettiesiski izlietotos finanšu līdzekļus, iemaksājot tos valsts budžetā. Pieteicēja pārsūdzēja KNAB lēmumu tiesā. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja, savukārt Administratīvā apgabaltiesa – apmierināja, atzīstot, ka strīdus videomateriāli paredzēti iedzīvotāju informēšanai, pieteicēja tajos netiek nekādi izcelta un tie nav uzskatāmi par netiešu aicinājumu balsot par pieteicēju vai viņas pārstāvēto politisko spēku.
Senāts atzina KNAB kasācijas sūdzībā paustos argumentus par pamatotiem un norādīja, ka apgabaltiesa nav pienācīgi izvērtējusi visus lietas faktiskos apstākļus. Senāta ieskatā, netiešas priekšvēlēšanu aģitācijas konstatēšanai var būt pietiekami ar to, ka pasākums kopumā uz vēlētāju iedarbojas tādējādi, ka veicina atbalstu konkrētai personai vai politiskajai partijai. Senāts atgādināja, ka priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi izriet no Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātā vienlīdzīgu un brīvu vēlēšanu principa, kas citstarp liedz izmantot publiskos resursus, lai priekšvēlēšanu konkurencē radītu nepamatotas priekšrocības konkrētiem kandidātiem. Ja priekšvēlēšanu periodā tiek izteikti pozitīvi raksturoti pašvaldības sasniegumi, turklāt to dara pašvaldības augstākā amatpersona, ierastā iedzīvotāju informēšana vienlaikus var arī ietekmēt vēlētāju izvēli. Tādēļ apgabaltiesai būs atkārtoti jāvērtē videomateriālos atspoguļotā informācija un tas, kādu priekšstatu par pašvaldības darbu tā varēja radīt vēlētājiem. Turklāt, kā uzsver Senāts, vidusmēra vēlētāja uztvere tiesai jānosaka atbilstīgi lietā konstatētajiem apstākļiem, tostarp ņemot vērā pieteicējas publisko statusu, atpazīstamību un publiski pieejamo informāciju par viņas politisko darbību.
Senāta Administratīvo lietu departaments 2026. gada 30. aprīlī ir izskatījis pieteicēju iesniegto blakus sūdzību lietā Nr. SKA-378/2026 (680058225) un atcēlis Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu.
Pieteikumu lietā ir iesnieguši pašvaldības domes opozīcijas deputāti, kuri uzskata, ka ar pašvaldības domes iekšējiem noteikumiem, kuros paredzēta domes deputātu atlīdzības noteikšanas kārtība, tiek aizskartas viņu tiesības saņemt atbilstošu un taisnīgu atlīdzību par deputāta pienākumu pildīšanu, jo tajos paredzēta nevienlīdzīga attieksme pret opozīcijas deputātiem, kuriem nav noteikta fiksēta mēnešalga, jo viņi neieņem algotus amatus domē. Administratīvās rajona tiesas tiesnesis bija atteicies pieņemt pieteikumu, norādot, ka tas nav izskatāms administratīvajā procesā tiesā, jo pieteicēji esot vērsušies tiesā par iekšējā normatīvā akta tiesību normām, kas nerada individuālas publiski tiesiskās attiecības starp pieteicējiem kā domes deputātiem un pašvaldību.
Senāts atzina, ka rajona tiesas tiesnesis pamatoti atzinis attiecīgās iekšējo noteikumu normas par tiesību normām, kas nav tiesas kontrolei pakļauti administratīvie akti. Tomēr, piemērojot šīs normas, pieteicējiem katru mēnesi tiek aprēķināta un izmaksāta atlīdzība, tādējādi radot publiski tiesiskas attiecības starp deputātu un pašvaldību. Senāts uzsvēra, ka šo attiecību īstenošana nedrīkst nonākt pretrunā nedz ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, nedz deputātu pamattiesībām piedalīties pašvaldību darbā un saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, ko garantē Latvijas Republikas Satversme, turklāt ir jāpārbauda, vai atšķirīgā atlīdzības noteikšanas kārtība nav saistīta ar deputātu darbību opozīcijā. Minēto iemeslu dēļ lietā ir jānoskaidro, vai pieteicēji ir vēlējušies nodot tiesas kontrolei konkrētus pašvaldības lēmumus par mēnešalgas aprēķinu, tādēļ atteikums pieņemt pieteikumu ir atceļams un jautājums par pieteikuma virzību nododams jaunai izskatīšanai.
Senāta Civillietu departaments 2026. gada 29. aprīlī ir atcēlis Latgales apgabaltiesas spriedumu lietā Nr. SKC-411/2026 (C88386724), ar kuru noraidīta prasība par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu un dzīvojamo telpu atbrīvošanu, un nodevis lietu jaunai izskatīšanai Latgales apgabaltiesā.
Atbildētāja kā īrniece bija noslēgusi dzīvojamo telpu īres līgumu uz noteiktu laiku, vienojoties, ka par telpu lietošanu netiks maksāta īres maksa. Īres līguma darbības laikā izīrētāja noslēdza dāvinājuma līgumu ar prasītāju, atdāvinot viņam dzīvokļa īpašumu, kuru īrēja atbildētāja. Lai panāktu atbildētājas un viņas meitas izlikšanu no dzīvokļa, prasītājs cēla tiesā prasību, argumentējot, ka noslēgtais īres līgums patiesībā ir bezatlīdzības patapinājuma līgums un nav saistošs prasītājam, jo nav bijis ierakstīts zemesgrāmatā. Latgales rajona tiesa prasību apmierināja daļēji, savukārt Latgales apgabaltiesa – noraidīja, atzīstot īres līgumu par tiesiski noslēgtu un spēkā esošu, kā arī saistošu jaunajam dzīvokļa īpašniekam.
Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa nav iedziļinājusies lietas dalībnieku starpā pastāvošo tiesisko attiecību būtībā, tostarp nav pienācīgi izvērtējusi strīdus līguma būtiskās sastāvdaļas un līdzēju patieso gribu, bet, pretēji Civillikuma noteikumiem par līgumu iztulkošanu, atzinusi to par īres līgumu, balstoties vienīgi uz līdzēju izvēlēto dokumenta nosaukumu un parakstiem uz tā. Šajā sakarā Senāts uzsvēra, ka līguma parakstīšana liecina par līdzēju piekrišanu tajā atspoguļotajiem faktiem, nevis līguma juridiskajai kvalifikācijai. Apgabaltiesa arī atsaukusies uz apstākli, ka līguma noslēgšanas pamats bija atbildētājas vienošanās ar bijušo laulāto par nodrošināšanu ar mājokli, taču nav pamatojusi, kādā veidā šī vienošanās ietekmējusi līguma slēgšanu ar citu personu, ar kuru atbildētāju nesaista ģimenes tiesiskās attiecības, un kāds bijis līguma noslēgšanas un tā nosaukuma norādīšanas patiesais mērķis. Atkārtoti izskatot lietu, tiesai būs jāvērtē arī atbildētājas paustais arguments, vai tas, ka prasītājs zinājis par dzīvokļa nodošanu lietošanā atbildētājai, varētu būt liecinājis par apzināti negodprātīgu rīcību nolūkā priekšlaikus izbeigt līgumu.
Dalība maratonā Birojam kļuvusi par ilggadēju tradīciju, kas vieno kolēģus arī ārpus profesionālās ikdienas un apliecina komandas saliedētību, mērķtiecību un izturību.
10 km distancē augstāko sniegumu starp vīriešiem guva Biroja kolēģis Dairis Anučins, kurš savā vecuma grupā starp visiem dalībniekiem ierindojās 120. vietā. Savukārt starp sievietēm augstākais sniegums šajā distancē bija kolēģei Paulai Kreicšteinai, kura savā vecuma grupā starp visiem dalībniekiem ierindojās 51. vietā.
6 km distancē augstāko sniegumu starp vīriešiem guva biroja partneris Matīss Dāvis Kukainis, kurš savā vecuma grupā starp visiem dalībniekiem ierindojās 217. vietā.
Birojs lepojas ar kolēģu apņēmību un ieguldījumu, pārstāvot Biroju vienā no lielākajiem sporta pasākumiem Baltijā.
Tuvojoties pasaules čempionātam hokejā, žurnālā SestDiena publicēta intervija “Prožektoru gaismas ir īslaicīgas” ar Biroja partneri Artūru Spīguli un ilggadējo hokeja treneri Gunti Bāliņu par biedrību “Hokeja atbalstam”, kuras darbībā iesaistās arī Spīgulis & Kukainis birojs.
Intervijā aplūkota biedrības dibināšanas ideja, līdz šim paveiktais darbs un sniegtais atbalsts Latvijas hokeja veterāniem. Tajā īpaši uzsvērta nepieciešamība palīdzēt cilvēkiem, kuri ilgstoši devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas hokeja attīstībā, bet šobrīd veselības stāvokļa vai sociālu apstākļu dēļ nereti tiek aizmirsti.
Biedrības mērķis ir sniegt praktisku un finansiālu atbalstu hokeja veterāniem, kā arī veicināt plašāku sabiedrības izpratni par nepieciešamību rūpēties par sportistiem arī pēc viņu profesionālās karjeras beigām. Intervijā akcentēts, ka hokejs Latvijā vienmēr balstījies ne tikai uz sportiskiem sasniegumiem, bet arī uz cilvēkiem un kopienu, kas šo sporta veidu veidojuši vairāku paaudžu garumā.
Spīgulis & Kukainis ar gandarījumu iesaistās iniciatīvās, kas sniedz atbalstu Latvijas hokeja sabiedrībai arī ārpus laukuma. No biroja pro bono atbalstu šai iniciatīvai sniedz Biroja partneris Artūrs Spīgulis un juriste Evisa Matejūna.
Līdztekus profesionālajai darbībai juridiskajā nozarē Spīgulis & Kukainis iesaistās arī sabiedriski nozīmīgos projektos, īpašu uzmanību pievēršot izglītības un jaunās paaudzes attīstības jautājumiem. Biroja partneris Artūrs Spīgulis ir idejas autors programmai, kuras mērķis ir stiprināt izglītības kvalitāti un atbalstīt jaunos pedagogus Latvijā. Šī gada maijā deviņi jaunie un topošie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji no dažādiem Latvijas reģioniem saņēma stipendijas 3000 eiro apmērā programmas “Starp mums ir ķīmija!” ietvaros.
Programmu īsteno pēc AS “Olpha”, SIA “Centrālā laboratorija”, AS “Veselības centru apvienība” un Artūra Spīguļa iniciatīvas kopš 2023. gada, reaģējot uz pieaugošo dabaszinātņu pedagogu trūkumu Latvijā. Tās mērķis ir ne tikai sniegt praktisku finansiālu atbalstu jaunajiem skolotājiem karjeras sākumā, bet arī veicināt skolotāja profesijas prestižu un ilgtermiņā stiprināt izglītības attīstību Latvijā. Šobrīd programma kļuvusi par vienu no lielākajām privātajām iniciatīvām jauno pedagogu atbalstam valstī, kuras ietvaros stipendijās piešķirti jau vairāk kā 130 000 EUR.
Birojs uzskata, ka kvalitatīva izglītība un motivēti pedagogi ir būtisks priekšnoteikums ilgtspējīgai valsts attīstībai, inovācijām un konkurētspējīgai ekonomikai.