Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Saeima 2026. gada 18. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Sporta likumu, lai attīstītu mūsdienīgu, caurspīdīgu un ilgtspējīgu sporta sistēmu Latvijā.
Jaunais likums izstrādāts, lai pilnveidotu sporta nozares tiesisko regulējumu, precizētu sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci, kā arī ieviestu jaunu sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeli. Likums balstīts uz līdzšinējā regulējuma pamata, vienlaikus to būtiski modernizējot atbilstoši mūsdienu prasībām. Līdzšinējais Sporta likums, kas pieņemts 2002. gadā, vairs neatbilst nozares attīstības vajadzībām. Sporta pārvaldība un finansēšana šobrīd ir sadrumstalota, trūkst vienotas, datos balstītas pieejas un skaidru labas pārvaldības mehānismu. Jaunais regulējums palīdzēs šos trūkumus novērst, stiprinot atbildīgu, caurspīdīgu un efektīvu resursu izmantošanu.
Jaunā likuma mērķis ir veicināt sporta attīstību kā sabiedrības izaugsmes un labklājības pamatu, nodrošināt ilgtspējīgu un drošu sporta vidi un sekmēt personu ar invaliditāti iesaistīšanu sporta vidē.
Jaunais regulējums paredz izveidot Valsts sporta fondu kā mērķētu instrumentu sporta attīstības atbalstam, dažādojot finansējuma avotus un veicinot efektīvāku līdzekļu sadali. Veidos arī vienotu Sporta reģistru – centralizētu datu sistēmu, kurā apkopos informāciju par sporta organizācijām, sportistiem, treneriem, sporta izglītības programmām, sporta bāzēm un finansējumu.
Sporta likums stāsies spēkā šī gada 1. augustā.
2026. gada 18. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas stiprina kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti, izmantojot gaisa telpā pārvietojamas ierīces, piemēram, bezpilota gaisa kuģus jeb dronus, meteoroloģiskās zondes, aerostatus un citus.
Šādu ierīču izmantošana rada papildu riskus sabiedrības drošībai. Tās var apdraudēt lidojumu drošību un sabiedrisko kārtību, cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī ļaut apiet robežkontroles un muitas uzraudzības mehānismus. Turklāt šīs tehnoloģijas ļauj noziegumus izdarīt attālināti, apgrūtinot to atklāšanu un izmeklēšanu. Atsevišķos gadījumos tās var tikt izmantotas arī hibrīddraudu īstenošanai, radot riskus valsts drošībai.
Grozījumi paredz stingrāku kriminālatbildību gadījumos, kad noziedzīgi nodarījumi, piemēram, kontrabanda vai nelikumīga preču un vielu aprite, tiek veikti, izmantojot gaisa telpā pārvietojamas ierīces. Šādu ierīču izmantošanu noziegumos uzskatīs par atbildību pastiprinošu apstākli, ņemot vērā šo nodarījumu paaugstināto bīstamību un radītos riskus sabiedrības drošībai. Tas tiesai ļaus piemērot bargāku sodu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 17. jūnijā konceptuāli atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tie paredz ieviest vienkāršotu nodokļa samaksas kārtību un mazināt birokrātisko slogu fiziskajām personām, kuras sniedz pakalpojumus citām fiziskajām personām un kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 25 000 eiro.
Izmaiņas paredz ieviest vienkāršotu risinājumu cilvēkiem, kuri sniedz ikdienā pieprasītus pakalpojumus, piemēram, strādā par treneriem, dārzniekiem, privātskolotājiem, frizieriem, skaistumkopšanas speciālistiem vai santehniķiem. Jaunā kārtība ļaus šos pakalpojumus sniegt legāli, netērējot laiku reģistrācijai, grāmatvedības uzskaitei vai atskaitēm.
Likumprojekts nosaka, ka šie pakalpojumu sniedzēji varēs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēji un varēs nesniegt ceturkšņa deklarācijas. Tā vietā persona varēs izmantot vienkāršoto nodokļu samaksas risinājumu, atverot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu bankā. Visa turpmākā informācijas apmaiņa, nodokļa ieturēšana un samaksa valsts budžetā notiks automātiski starp kredītiestādi un VID.
Fiziskajām personām, kuras izmantos šo kārtību, mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 10 procenti. Lai piemērotu šo risinājumu, jāizpilda vairāki nosacījumi: maksātājam nedrīkst būt darbinieku; persona vienlaikus nevar būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vispārējā kārtībā; pakalpojumus drīkst sniegt tikai fiziskām personām.
Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Tie vēl trīs lasījumos jāizskata un jāatbalsta Saeimai.
Saeima 2026. gada 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma jauno Imigrācijas likumu. Līdzšinējais imigrācijas regulējums būtiski pārskatīts, lai stiprinātu valsts drošību, nodrošinātu efektīvāku migrācijas kontroli un izpildītu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības.
Jaunā Imigrācijas likuma mērķis ir ieviest skaidru, caurspīdīgu un efektīvu imigrācijas sistēmu, aptverot trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, integrāciju un izraidīšanas procedūras, kā arī mazināt fiktīvas imigrācijas un nelikumīgas nodarbinātības riskus.
Likums paredz būtisku valsts robežkontroles stiprināšanu, ieviešot trešo valstu pilsoņu skrīningu pie ārējām robežām un atgriešanas robežprocedūru atbilstoši jaunajam Eiropas Savienības migrācijas regulējumam. Likumā noteikta arī plašāka biometrisko datu izmantošana un informācijas apmaiņa ar Eiropas Savienības datubāzēm, kas uzlabos personu identifikāciju un palīdzēs efektīvāk novērst drošības riskus.
Vienlaikus likumprojektā precizēta vīzu un uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība, ieviešot skaidrākus termiņus un procedūras, kā arī paplašinot atteikuma un anulēšanas pamatus gadījumos, kad konstatēts sabiedriskās kārtības vai drošības apdraudējums. Paredzēta arī stingrāka kontrole jau pirms ieceļošanas valstī, nosakot pienākumu sniegt informāciju par ieceļošanas mērķi un uzturēšanās apstākļiem.
Likumā nostiprināta arī integrācijas prasību sistēma, tostarp agrīnās integrācijas programmā noteiktās prasības un valsts valodas zināšanas. Papildus stiprināta uzraudzība pār trešo valstu pilsoņu nodarbinātību un studijām, lai mazinātu fiktīvas nodarbinātības un studiju riskus, kā arī paaugstināta atbildība darba devējiem un izglītības iestādēm.
Būtiskākās likuma normas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm, un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā 2026. gada 11. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Tūrisma likumā.
Ar izmaiņām īstermiņa īres mītnes tiek iekļautas tūristu mītnes definīcijā kā daļa no izmitināšanas pakalpojumu nozares. Tas nozīmē, ka īstermiņa īres mītnes, piemēram, brīvdienu namiņa vai īstermiņa īres dzīvokļa, viesiem būs jāsniedz izmitinātājam informācija par sevi. To varēs izdarīt arī elektroniski. Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības komisijas sēdē tās dalībnieki pauda, ka daļa izīrētāju jau nodrošina šo prasību izpildi – ja īstermiņa vietni izīrē, izmantojot platformu pakalpojumus.
Tāpat tiek precizēts jēdziens “tūrisms”, ietverot ne tikai atpūtas braucienus, bet arī darījumu tūrismu, kā arī jēdziens “tūrists” – tas attieksies uz visām personām, kuras uzturas ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas un izmanto tūrisma pakalpojumus. Likuma papildināšana ar terminu “darījumu tūrisms” nepieciešama, lai nodrošinātu šī tūrisma veida iekļaušanu kopējā tūrisma statistikā. Tas ietver gan darba komandējumus, gan dalību dažādos pasākumos, kā arī šo pasākumu organizēšanu.
Grozījumi stājas spēkā 2026. gada 10. jūlijā.
Saeima 2026. gada 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā un ar to saistītajos likumos, ar ko likvidē Maksātnespējas kontroles dienestu un tā funkcijas nodod Tieslietu ministrijai, Tiesu administrācijai un Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijai.
Tieslietu ministrija turpmāk nodrošinās maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību, administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu, kā arī administratoru iecelšanu, atcelšanu un disciplinārlietu ierosināšanu.
Savukārt Tiesu administrācija pārņems ar darbinieku prasījumu garantiju fondu saistītās funkcijas, tostarp iesniegumu izskatīšanu par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu, depozītu izmaksu un elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas uzturēšanu. Disciplinārprocesā iesaistīs gan Tieslietu ministriju, gan nozares asociāciju, līdzīgi kā tas notiek zvērinātu advokātu un tiesu izpildītāju profesijās.
Izmaiņas nepieciešamas, lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un optimizētu resursu izmantošanu maksātnespējas uzraudzības jomā. Plānots, ka no 55 Maksātnespējas kontroles dienesta štata vietām 16 tiks likvidētas, 22 pārceltas uz Tieslietu ministriju, bet 17 – uz Tiesu administrāciju.
Lai nodrošinātu pāreju uz jauno kārtību, noteikts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. oktobrī.
2026. gada 9. jūnijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirms trešā lasījuma Saeimā atbalstījusi grozījumus Būvniecības likumā, kuru mērķis ir mazināt administratīvo slogu un paaugstināt efektivitāti būvniecības nozarē.
Būvniecības likuma grozījumi paredz iespēju sākt būvdarbus pa posmiem, piemēram, pamatu izbūvi, nesošo konstrukciju vai ārējo inženiertīklu izbūvi būs iespējams uzsākt vēl pirms pilna tehniskā projekta izstrādes, ja attiecīgā posma būvprojekts tiks apstiprināts pašvaldības būvvaldē. Tas ļaus paātrināt investīciju projektu virzību, samazināt dīkstāvi projektēšanas laikā, kā arī efektīvāk plānot finanšu un citus resursus.
Likumprojekts paredz, ka būvvaldei par katru posmu lēmums jāpieņem 10 darba dienu laikā. Tāpat plānots izslēgt normas par būvkomersantu klasifikāciju, jo tā praktiski vairs netiek izmantota publiskajos iepirkumos.
Lai nodrošinātu ātrāku militārās infrastruktūras izbūvi, paredzēts ļaut militārajos objektos atkāpties no būvnormatīviem bez alternatīvu risinājumu saskaņošanas, saglabājot prasības attiecībā uz drošību.
Lai grozījumi Būvniecības likumā stātos spēkā, tie trešajā – galīgajā – lasījumā deputātiem vēl jāskata Saeimas sēdē.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus, kas ļaus vēl plašākam iedzīvotāju un uzņēmēju lokam būves reģistrēt vienkāršāk, ātrāk un lētāk. Izmaiņas paplašinās vienotā būves reģistrācijas procesu, ļaujot vienkāršoto kārtību izmantot arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībā, kā arī gadījumos, kad būve tiek celta uz citas personas zemes vai uz apbūves tiesības pamata.
Grozījumu mērķis ir panākt, lai vienkāršotā kārtībā varētu reģistrēt arī tādas likumīgi uzbūvētas būves, kas atrodas uz citai personai piederošas zemes vai ir celtas uz apbūves tiesības pamata. Tas attieksies gan uz būvēm, kas uzceltas uz citai personai piederošas zemes, piemēram, dzīvojamām īres mājām uz valsts vai pašvaldības zemes, gan uz ražotnēm, noliktavām un inženierbūvēm.
Būtisks ieguvums paredzēts arī daudzdzīvokļu māju attīstītājiem. Turpmāk vienotā procesa ietvaros būs iespējams ne tikai reģistrēt jaunuzbūvētu ēku, bet arī sadalīt to dzīvokļu īpašumos un nepieciešamās darbības zemesgrāmatā veikt vienlaikus. Šīs iespējas izmantošana būs brīvprātīga, un katrs attīstītājs varēs izvēlēties sev piemērotāko risinājumu.
Plānotās izmaiņas sniegs būtiskus ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, samazinot birokrātisko slogu un vienkāršojot būvju reģistrācijas procesu. Cilvēkiem vairs nebūs atsevišķi jāvēršas vairākās iestādēs. Pietiks ar vienu pieteikumu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) – nepieciešamā informācijas apmaiņa starp iestādēm notiks automātiski, kā arī viens apvienots maksājums par Kadastra un zemesgrāmatas pakalpojumiem. Savukārt nepieciešamo datu un dokumentu apriti starp iesaistītajām iestādēm nodrošinās valsts informācijas sistēmas, ļaujot personām visas formalitātes nokārtot vienkāršāk un ātrāk.
Grozījumi atbalstīti Būvniecības likumā, Zemesgrāmatu likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”.
Senāta Administratīvo lietu departaments lietā Nr. SKA-109/2026 (A420207323) ir apturējis tiesvedību lietā par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma atcelšanu un uzdevis Eiropas Savienības Tiesai (EST) trīs prejudiciālos jautājumus par ekonomikas dalībnieka izslēgšanu no publiskā iepirkuma procedūras.
Pieteicēja lietā ir komercsabiedrība, kas bija iesniegusi piedāvājumu pašvaldības rīkotā konkursā par transportlīdzekļu nomu. Tā kā Konkurences padome bija iepriekš sodījusi pieteicēju par horizontālu karteļa vienošanos un pieteicēja nebija pārliecinājusi konkursa rīkotāju par savu uzticamību, pieteicēja tika izslēgta no dalības iepirkumā. Iepirkumu uzraudzības birojs atstāja šo lēmumu spēkā un atļāva pasūtītājam slēgt vienošanos ar konkursa uzvarētājiem.
Administratīvā rajona tiesa noraidīja pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma atcelšanu, norādot, ka kompetentas iestādes lēmums par pārkāpuma konstatēšanu ir uzskatāms par Publisko iepirkumu likumā paredzēto “pārliecinošo norādi” par pretendenta prettiesisku vienošanos ar citiem piegādātājiem, kas ir viens no obligātajiem pamatiem izslēgt pretendentu no dalības iepirkumā, ja tas nav likumā noteiktajā kārtībā atjaunojis uzticamību. Tiesas ieskatā, šajā sakarā nav nozīmes tam, ka attiecīgais Konkurences padomes lēmums ir ticis pārsūdzēts un vēl nav stājies spēkā.
Izskatot pieteicējas kasācijas sūdzību, Senāts atzina, ka lietas pareizai izspriešanai nepieciešams noskaidrot, vai lietā piemērotās Latvijas tiesību normas ir saderīgas ar Eiropas Savienības tiesībām. Saskaņā ar EST atziņām, līgumslēdzējai iestādei ir brīvība patstāvīgi veikt novērtējumu jautājumos par pretendentu godīgumu un uzticamību un pienākums pamatot savu lēmumu, taču ir šaubas, vai līgumslēdzēja iestāde apstākļos, kad ir pārsūdzēts konkurences iestādes lēmums, pati var neveikt pārbaudi par iespējamā konkurences tiesību pārkāpuma esību. Līdz ar to ir nepieciešams saņemt EST skaidrojumu par to, vai līgumslēdzēja iestāde var lemt par pretendenta izslēgšanu no dalības iepirkumā tādēļ, ka konkurences iestāde pieņēmusi lēmumu, par kura tiesiskumu pastāv strīds tiesā. Tāpat pastāv šaubas par to, vai Eiropas Savienības tiesību normām par maksimālo izslēgšanas laikposmu atbilst regulējums, saskaņā ar kuru pretendents var tikt izslēgts no publisko iepirkumu procedūrām trīs gadus no tāda konkurences iestādes lēmuma pieņemšanas, ar kuru konstatēts pretendenta pieļauts konkurences tiesību pārkāpums, bet pēc tam – trīs gadus no šāda konkurences iestādes lēmuma galīgas spēkā stāšanās. Turklāt lietā, iespējams, ir skartas pretendenta pamattiesības, tajā skaitā, personas tiesības uz tiesu un nevainīguma prezumpcijas princips.
Senāta Krimināllietu departaments lietā Nr. SKK-30/2026 (11410082614) ir noraidījis prokurora iesniegto kasācijas protestu un atstājis negrozītu Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētās personas atzītas par nevainīgām un attaisnotas apsūdzībā par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa.
Lietā apsūdzētas divas personas, no kurām viena ir būvuzraugs, bet otra – būvprojekta vadītājs un autors. No apsūdzības izriet, ka apsūdzēto nolaidīgas pienākumu pildīšanas rezultātā strādniekiem, kuri veica vidusskolas mācību korpusa būvdarbus, nebija pieejama konkrēta specifikācija, kā būvējami iekaramie griesti, kā arī netika veikta pietiekama veikto darbu kontrole un uzraudzība. Tādēļ ekspluatācijas laikā, kad būvdarbi bija pabeigti un skolā notika mācības, gaitenī nobruka iekaramo griestu konstrukcija.
Rīgas rajona tiesa bija atzinusi apsūdzētos par vainīgiem un sodījusi ar naudas sodu, savukārt Vidzemes apgabaltiesa – attaisnojusi. Par Vidzemes apgabaltiesas spriedumu tika iesniegts prokurora kasācijas protests.
Senāts konstatēja, ka apsūdzētajiem celta apsūdzība tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kam ir materiāls sastāvs, tādēļ tā konstatēšanai nepieciešama kaitīgu seku iestāšanās – proti, normu vai noteikumu pārkāpšanas rezultātā ir sabrukusi būve vai tās daļa. Senāta lēmumā uzsvērts, ka Krimināllikuma 239. panta pirmās daļas vēsturiskajā redakcijā ietvertais jēdziens “būves daļa” nav identificējams ar jebkuru būvē iestrādātu būvizstrādājumu vai apdares elementu, bet gan ar tādu būves daļu, kas būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē var būt patstāvīgs būvniecības ieceres dokumentācijas un pieņemšanas ekspluatācijā objekts. Apelācijas instances tiesa pamatoti secinājusi, ka konkrētajā gadījumā griesti kalpojuši vienīgi kā apdares risinājums jeb dekoratīvi estētisks elements, nevis kā nesoša konstrukcija vai elements, kas nodrošina ēkas stiprību, stingrību vai noturību. To nomaiņa uzskatāma par vienkāršoto rekonstrukciju, kam nav nepieciešama būvprojekta izstrāde un būvatļaujas izsniegšana. Tā kā likumā paredzētās kaitīgās sekas nav iestājušās, apsūdzēto rīcībā nav konstatējams noziedzīga nodarījuma sastāvs.
Senāta Administratīvo lietu departaments lietā Nr. SKA-25/2026 (A420186321) ir izskatījis atbildētājas – Latvijas Universitātes – iesniegto kasācijas sūdzību un atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums par atbildētājas lēmuma atcelšanu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.
Pieteicējs administratīvajā tiesā ir pārsūdzējis universitātes rektora lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts Juridiskās fakultātes domes lēmums atcelt pieteicējam piešķirto sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē un anulēt izsniegto diplomu. Šāds lēmums tika pieņemts, jo bija atklājies, ka pieteicēja 2008. gadā aizstāvētais bakalaura darbs satur plaģiāta pazīmes. Administratīvā apgabaltiesa, apmierinot pieteikumu, norādīja, ka pārsūdzētais lēmums ir prettiesisks, jo tas nav pieņemts saprātīgā termiņā un nav samērīgs, un kopumā pieteicēja rīcība nav nodarījusi tādu kaitējumu sabiedrības interesēm un universitātes prestižam, lai tā novēršanai būtu nepieciešams atņemt piešķirto grādu un anulēt diplomu.
Senāts nepiekrita apgabaltiesas veiktajai administratīvā akta lietderības apsvērumu analīzei un atzina, ka pieļautās nepilnības varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. Kā norāda Senāts, rīcības brīvība var aptvert vienīgi iestādes kompetencē esošas darbības. Tiesas vērtējums neatklāj, ka pieteicēja tiesību ierobežojums ir lielāks nekā sabiedrības interešu ieguvums. Nav pamata uzskatīt, ka tiesiski iegūts maģistra grāds varētu atsvērt negodprātīgi iegūtu bakalaura grādu un neietekmēt sabiedrības paļāvību, ka universitātes izsniegtie diplomi apliecina noteiktu zināšanu un prasmju līmeni. Ja akadēmiskais godīgums netiktu ievērots gan no studējošo, gan universitātes puses, sabiedrībā varētu rasties iespaids, ka plaģiāts nav būtisks pārkāpums un nopietnu seku tam nav. Turklāt universitāte pieteicēja darbā konstatējusi plaģiāta slēpšanas pazīmes un attiecīgi – savas rīcības prettiesiskuma apzināšanos. Tādēļ tiesa nav pienācīgi novērtējusi, vai ar pārsūdzēto lēmumu radītās tiesiskās sekas pieteicējam rada tādu tiesību ierobežojumu, kas acīmredzami ir nesamērīgs ar sabiedrības interešu ieguvumu.
Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā izskatīja civillietu Nr. SKC-35/2026 (C33485923) darbinieka prasībā pret darba devēju par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu sakarā ar darba devēja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu apmierinātajā daļā un izbeidza tiesvedību minētajā prasības daļā.
No lietas apstākļiem izriet, ka prasītājs ar atbildētāju noslēdza darba līgumu, kurā bija paredzēts pārbaudes laiks, taču pirmās darba dienas rītā vēl pirms darba sākšanas atbildētājs prasītāju informēja, ka darbā nav jāierodas un darba līgums tiks uzteikts. Prasītājs cēla prasību tiesā, norādot, ka atbildētāja uzteikums ir formāls un prettiesisks, jo atbildētājs viņam vispār nedeva iespēju pierādīt savas spējas veikt attiecīgo darbu, proti, netika noskaidrota prasītāja atbilstība veicamajam darbam.
Rīgas rajona tiesa prasību noraidīja, savukārt Rīgas apgabaltiesa – daļēji apmierināja, nospriežot atzīt darba līguma uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunot prasītāju darbā un piedzīt no atbildētāja prasītāja labā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku, bet noraidot prasību daļā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Tiesa secināja, ka uzteikuma iemesls nav saistīts ar pārbaudes rezultātiem, tāpēc uzteikums neatbilst pārbaudes laika jēgai un mērķim.
Senāts atzina, ka, ievērojot pārbaudes laika būtiskās pazīmes, atbilstoši likuma plānam darbiniekam nav prasības tiesības par pārbaudes laikā izdarīta uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā, kā arī nav šai prasības tiesībai pakārtotās tiesības uz atlīdzību par darba piespiedu kavējumu. Senāts norādīja, ka pārbaudes laikā darba devējs un darbinieks pārliecinās arī par iespēju balstīt savstarpējās tiesiskās attiecības uz savstarpēju uzticēšanos. Uzteikuma pārbaudes laikā iemesli var būt subjektīvi. Uzticēšanās (uzticības) neesība, kuru radījuši subjektīvie faktori, ir tāda, kuru nav iespējams novērst piespiedu kārtā. Tas, ka darba devējam nav pienākuma norādīt uz pārbaudes laikā izdarīta uzteikuma iemeslu, nozīmē arī to, ka likumdevējs apzināti darbiniekam pārbaudes laikā nav paredzējis tādas pašas garantijas (tikt atjaunotam darbā) kā tad, ja darbinieks ir pieņemts darbā bez pārbaudes noteikšanas vai arī tad, ja darba tiesiskās attiecības ar darbinieku turpinās pēc pārbaudes izturēšanas.
Iztulkojot Darba likuma 48. pantu, Senāts atzina, ka darbinieks pret darba līguma uzteikumu pārbaudes laikā var vērsties tiesā tikai ar prasību par kaitējuma (kā mantiskā, tā nemantiskā) atlīdzināšanu, ja darba līguma uzteikums izdarīts, darba devējam pārkāpjot atšķirīgas attieksmes aizliegumu vai nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegumu. Šādas prasības gadījumā darba devējam jāpaskaidro tiesai uzteikuma iemesls.
Ievērojot minēto, Senāts atkāpās no iepriekšējām judikatūras atziņām par darbinieka tiesībām prasīt atjaunošanu darbā sakarā ar nepamatoto uzteikumu pārbaudes laikā.
2026. gada 9. jūnijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-35-03. Tiesa par Satversmei neatbilstošu atzina Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.1 4. apakšpunktu redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim. Satversmes tiesa uzsvēra, ka ūdens patēriņa starpība var rasties dažādu apstākļu dēļ un uzlikt visu ūdens patēriņa starpības segšanas nastu personai, kuras dzīvokļa īpašumā uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji nav verificēti triju mēnešu laikā pēc termiņa, neatkarīgi no starpības rašanās iemesliem, ir nesamērīgi.
Apstrīdētā norma noteica, ka gadījumos, kad veidojas mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu starpība, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu, ūdens patēriņa starpību apmaksā tā persona, kuras dzīvokļa īpašuma skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka skaitītājs nav verificēts triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.
Satversmes tiesa norādīja, ka nav pieļaujama tāda situācija, ka persona, kura nav nodrošinājusi savā dzīvokļa īpašumā uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju verificēšanu, varētu izvairīties no attiecīgās samaksas veikšanas. Proti, personai ir jāmaksā par tās patērēto ūdens daudzumu. Tomēr ūdens patēriņa starpības rašanās var būt saistīta ne tikai ar to, ka nav nodrošināta skaitītāju verificēšana, bet arī ar citiem apstākļiem, piemēram, ūdensapgādes sistēmas remontdarbiem, avāriju vai ūdens noplūdi ūdensapgādes sistēmas sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Neskatoties uz to, apstrīdētā norma ir atkāpusies no civiltiesību principiem par kopīpašnieku savstarpējām attiecībām un visu ūdens patēriņa starpības segšanas nastu uzlikusi personai, kura nav nodrošinājusi savā dzīvokļa īpašumā uzstādīto skaitītāju verificēšanu. Ja pienākums segt visu ūdens patēriņa starpību tiek uzlikts tikai šai personai, neatkarīgi no tā, kāpēc starpība radusies, nevar tikt sasniegts samērīguma un taisnīguma principiem atbilstošs rezultāts. Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir nesamērīgs un apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.
Šī gada 18. jūnijā Birojs atzīmēja savu 18 gadu jubileju. Šis vakars bija piepildīts ar sirsnīgām tikšanās reizēm, pozitīvām emocijām un lielisku atmosfēru, ko kopā radīja Biroja kolēģi, klienti, sadarbības partneri un draugi.
Viesiem bija iespēja pie zīlnieces ielūkoties savā nākotnē, savukārt ruletes spēlē – iemēģināt veiksmi un izbaudīt azartisku svētku noskaņu. Par vakara muzikālo kulmināciju parūpējās neatkārtojamais Žoržs Siksna, kura uzstāšanās svinībām piešķīra īpašu šarmu un enerģiju. Patīkams pārsteigums sagaidīja arī biroja darbiniekus, kuri jubilejā saņēma īpašu dāvanu – velosipēdu, kas būs gan noderīgs ikdienā, gan atgādinās par šo nozīmīgo notikumu.
Birojam bija patiess prieks redzēt tik daudz pazīstamu seju un dalīties šajā nozīmīgajā notikumā ar cilvēkiem, kuri bijuši līdzās Biroja izaugsmes ceļā. Šie 18 gadi ir apliecinājums uzticībai, profesionālai sadarbībai un kopīgi sasniegtiem mērķiem.
No sirds pateicamies ikvienam, kurš atrada laiku būt kopā ar mums, par sirsnīgajiem apsveikumiem, laba vēlējumiem un pārdomātajām dāvanām. Jūsu klātbūtne un atbalsts Birojam ir īpaši nozīmīgs un iedvesmo ar pārliecību turpināt iesākto arī turpmāk.
Jubilejā saņēmām arī īpašu dāvanu – 1979. gadā izdoto pasaku grāmatu “Par tiesām un tiesnešiem”. Lai arī grāmatai ir gandrīz pusgadsimts, tajā apkopotie dažādu laiku stāsti ar ironiju, humoru un trāpīgām dzīves gudrībām pārsteidzoši labi iederas arī mūsdienās. Tuvākajos mēnešos dalīsimies ar spilgtākajiem no tiem un aicināsim kopā pasmaidīt, padomāt un pārliecināties, ka pasakas dažreiz ir tuvāk patiesībai, nekā gribētos atzīt. Atklājam mūsu pasaku sēriju ar pirmo stāstu.
KAS VAINĪGS, TAS BAILĪGS
Kādreiz zvēru valdnieks tīģeris, sēdēdams tronī, pavēlēja savam draugam lācim saaicināt visus zvērus uz tiesu. Bet tiesu spriest vajadzēja šādas lietas dēļ: vakar pie valdnieka bija atnākusi aitiņa un žēlojusies, ka kāds nobeidzis viņas dēlu — jaunu auneli. Nu, un tīģeris bija nolēmis vainīgo sodīt.
Tīģeris uzmanīgi vēroja visus zvērus, ilgi un vērīgi ikvienā ielūkodamies.
Te pēkšņi ne no šā, ne no tā vilks sāka brēkt:
— Kas te īsti būs? Vakar visu dienu mājā nosēdēju! Es neesmu vainīgs! Aunelis, kas zina, varbūt pats nosities, bet nu vaina tiek uzvelta citiem!
— Ciet klusu! — tīģeris to pārtrauca. — Tu esi vainīgais. Tevi vēl neviens neapvainoja, bet tu jau kliedz, ka neesi vainīgs! Lāci, — tīģeris pavēlēja, — dari ar vilku tāpat, kā šis darījis ar auneli!
— Afgāņu tautas pasaka
Sniedzot pro bono juridisko palīdzību, Birojs ir panācis ceļu satiksmes negadījumā cietušai personai maksimāli labvēlīgu rezultātu vēl pirms tiesas sprieduma krimināllietā.
Pateicoties Biroja sniegtajai juridiskajai palīdzībai, apsūdzētās personas OCTA apdrošināšanas sabiedrība cietušajai personai izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību EUR 53 878,06 apmērā, kas ietvēra ne tikai kompensāciju par sabojāto transportlīdzekli, ārstēšanās izdevumiem, nesaņemtajiem ienākumiem, atlīdzību par sabojātajām mantām, bet arī morālo kompensāciju EUR 34 265 apmērā. Būtiski, ka arī pēc šīs atlīdzības saņemšanas apdrošinātājs turpina segt cietušās personas tālākos ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumus.
Pro bono juridisko palīdzību šajā lietā nodrošināja Biroja partneris, zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis un zvērināta advokāte Līva Upīte.