Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Lai nodrošinātu vienotu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un stiprinātu patērētāju aizsardzību, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 8.jūlijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie paredz no 2027. gada pakāpeniski nodot Latvijas Bankai patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, ko līdz šim īstenoja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).
Likumprojekts paredz, ka Latvijas Banka pārņems patērētāju kreditētāju licencēšanu un uzraudzību, kredīta starpnieku un to pārstāvju reģistrēšanu un uzraudzību, finanšu pakalpojumu reklāmas un negodīgas komercprakses kontroli, kā arī patērētāju sūdzību izskatīšanu un palīdzības sniegšanu strīdu risināšanā.
Tāpat grozījumi paredz ieviest jaunu pieeju patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanai. Speciālās atļaujas jeb licences turpmāk izsniegs uz nenoteiktu laiku, bet prasības to saņemšanai, darbības apturēšanai un anulēšanai noteiks Latvijas Banka.
Vienlaikus grozījumi paredz, ka Latvijas Banka varēs piemērot sankcijas par būtiskiem pārkāpumiem, tostarp par kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu bez licences vai nereģistrētu kredīta starpniecības pakalpojumu sniegšanu.
Lielākā daļa grozījumu stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, savukārt atsevišķas normas, kas piešķir Latvijas Bankai tiesības izdot detalizētākus noteikumus finanšu pakalpojumu jomā, stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī. Pārejas periodā visas PTAC izsniegtās licences un veiktās reģistrācijas saglabās spēku.
Lai grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāatbalsta trīs lasījumos.
Šī gada 1. jūlijā stājās spēkā regula, ar kuru tiek atcelts pašreizējais atbrīvojums no muitas nodokļa sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro. Lai zemas vērtības sūtījumu atmuitošana arī turpmāk noritētu ātri, tiks ieviesta vienkāršota muitas nodokļa aprēķina metode – katrai preču pozīcijai sūtījumā tiks piemērots 3 eiro fiksēts muitas nodoklis.
“Pozīcija” ir viena vai vairākas preces sūtījumā, kurām ir viena un tā pati tarifa klasifikācija, apraksts un izcelsme. Tas nozīmē, ja sūtījumā ir, piemēram, dažādi apģērbi, muitas nodoklis 3 eiro apmērā tiks piemērots katrai pozīcijai atsevišķi. Kleita, vīriešu bikses, zīdaiņu apģērbs un T krekls atbilstoši tarifa klasifikācijai ir četru dažādu pozīciju preces, tātad par šādu sūtījumu būs jāmaksā muitas nodoklis 12 eiro apmērā.
Bez izmaiņām piemērošanā arī turpmāk par visām precēm sūtījumos būs jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN).
Ja interneta veikals vai e-komercijas platforma, piemēram, Temu, AliExpress, Shein, eBay, pārdod preces īpašajā PVN režīmā, kas dod tiesības iekasēt nodokļus jau pirkuma brīdī (IOSS režīms), gan PVN, gan muitas nodokli varēs samaksāt, veicot pirkumu. Tādā gadījumā sūtījuma saņēmējiem pašiem muitas formalitātes nebūs jākārto, jo preču muitošanu veiks sūtījuma piegādātājs.
Izmaiņas attiecas uz preču iegādi jebkurā trešajā valstī – Ķīnā, ASV, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā, Šveicē un pārējās valstīs, kas nav ES dalībvalstis.
Grozījumi ES tiesību aktos tiek veikti, lai veicinātu godīgu konkurenci, novēršot situāciju, kurā trešo valstu tirgotājiem ir cenu priekšrocības salīdzinājumā ar ES uzņēmējiem, kuri nodokļus maksā pilnā apmērā. Tāpat šīs izmaiņas palīdzēs izskaust krāpšanos un nepatiesas informācijas sniegšanu par sūtījuma vērtību, to norādot mazāku par 150 eiro, lai izvairītos no muitas maksājumiem. Izmaiņas ļaus stiprināt arī drošības kontroli, lai efektīvāk identificētu ES standartiem neatbilstošas vai patērētājiem bīstamas preces.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību, tai skaitā Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību izpildes monitoringu, ir aktualizējis un papildinājis Vadlīnijas preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, tostarp godīgas komercprakses īstenošanā.
Vadlīniju precizējumu mērķis ir veicināt skaidru, vienveidīgu un patērētājiem saprotamu cenu norādīšanas praksi, kā arī mazināt maldinošas komercprakses riskus. Aktualizētās vadlīnijas palīdzēs tirgotājiem korekti piemērot normatīvo aktu prasības, savukārt patērētājiem – vieglāk saprast, vai norādītā atlaide, akcija vai izpārdošana ir patiesa un pamatota.
Precizējumi galvenokārt attiecas uz trim jomām:
• Paziņojumi par cenas samazinājumu. Vadlīnijās precizēti nosacījumi par to, kā norādāms piedāvājuma spēkā esamības termiņš, kā tas piemērojams dažādās situācijās, kā arī skaidroti principi par akciju biežumu un termiņu pagarināšanu.
• Sākotnējās un atlaides cenas norādīšana. Precizēti gadījumi, kuros tirgotājiem jānorāda sākotnējā cena un atlaides cena, tostarp kombinētos piedāvājumos, pirkumu apjoma atlaidēs un citās akciju formās.
• Preču izpārdošana. Vadlīnijās detalizētāk skaidrots izpārdošanas jēdziens, tās piemērošanas gadījumi un prasības. Īpaša uzmanība pievērsta pienākumam norādīt izpārdošanas iemeslu, kā arī nepieciešamībai skaidri nošķirt izpārdošanu no parastām akcijām.
PTAC aicina uzņēmējus iepazīties ar aktualizētajām Vadlīnijām PTAC tīmekļa vietnē un ievērot tajās ietvertos pamatprincipus ikdienas komercpraksē.
2025. gada 3. decembrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, kas stājās spēkā 2026. gada 1. aprīlī. Savukārt normas, kas paredz patieso labuma guvēju (turpmāk – PLG) datu aizklāšanu apdraudējuma gadījumā, pienākumu iesniegt un reģistrēt PLG valstspiederības un kontroles apjomu, stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
Grozījumu mērķis šajā daļā ir nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija Direktīvas (ES) 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un ar ko groza un atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 (turpmāk – Direktīva Nr. 2024/1640) 12. panta prasību pārņemšanu nacionālajos normatīvajos aktos, paplašinot par PLG reģistrējamās informācijas apjomu.
Reģistrējamās informācijas par PLG apjoma paplašināšana
Līdz šim Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) par juridiskās personas, personālsabiedrības un ārvalsts subjekta PLG, kā arī par juridiskā veidojuma PLG tika reģistrēta identificējoša informācija (vārds, uzvārds, personas kods vai – ja tāda nav – dzimšanas dati un personu apliecinoša dokumenta dati), viena valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī kontroles veids, tai skaitā citas personas, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota.
Savukārt Direktīvas Nr. 2024/1640 12. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkts paredz divus papildu nosacījumus: pirmkārt, ja PLG ir vairākas valstspiederības, reģistrējamas tās visas; otrkārt, papildus kontroles veidam reģistrējama arī informācija par PLG īstenotās kontroles apjomu. Tādēļ Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā ir papildinātas attiecīgās normas, paredzot:
• reģistrēt visas PLG valstspiederības, ja PLG ir vairākas valstspiederības;
• papildus kontroles veidam reģistrēt arī PLG īstenotās kontroles apjomu.
Kontroles apjoma jēdziens un reģistrējamā informācija
Ar kontroles apjomu saprot PLG īstenotās kontroles apmēru pār attiecīgo tiesību subjektu vai juridisko veidojumu. Reģistrējamās informācijas apjoms atšķiras atkarībā no kontroles veida, piemēram:
• ja kontrole izriet no līdzdalības kapitālā vai balsstiesībām – norāda procentuālu apmēru (piemēram, dalībnieks ar 100% balsstiesībām un 100% īpašumtiesībām, vai netiešs īpašnieks ar 45% balsstiesībām un 60% īpašumtiesībām, ja īpašumtiesību un balsstiesību apmērs atšķiras);
• ja kontrole izriet no ieņemamā amata – norāda pārstāvības tiesību apjomu (piemēram, atsevišķas vai kopīgas pārstāvības tiesības izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvim);
• ja PLG statusā ir nevalstiskās organizācijas biedrs, kurš identificēts kā PLG, – norāda iemeslu, kādēļ persona kvalificējas kā PLG (piemēram, dominējoša vai faktiska ietekme, ņemot vērā organizācijas finansēšanu). Gadījumos, kad PLG noskaidrot nav iespējams, papildu informācija par kontroles apjomu nav norādāma.
Ar plašāku skaidrojumu par grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā attiecībā uz patiesā labuma guvēja valstspiederību un kontroles apjomu var iepazīties Uzņēmumu reģistra mājaslapā.
Senāta Administratīvo lietu departaments ir apmierinājis kādas komercsabiedrības iesniegto blakus sūdzību un apturējis Konkurences padomes lēmuma darbību daļā, ar kuru pieteicējai uzlikts tiesiskais pienākums precizēt vai ieviest skaidrus tai piederošās tiešsaistes sludinājumu platformas lietošanas noteikumus.
Lietā tika pārsūdzēts Konkurences padomes lēmums, ar kuru atzīts, ka komercsabiedrība ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli tiešsaistes sludinājumu platformu tirgū, vienpusēji bloķējot lietotāju kontus un dzēšot ievietotos sludinājumus, ja lietotāji tos bija publicējuši arī konkurējošā sludinājumu platformā. Vienlaikus ar pieteikumu pieteicēja iesniedza tiesai lūgumu apturēt pārsūdzētā lēmuma darbību daļā, ar kuru tai uzlikts tiesiskais pienākums trīs mēnešu laikā precizēt vai ieviest tādus sludinājumu platformas lietošanas noteikumus, kas saturētu skaidri noteiktus, objektīvus kritērijus sludinājumu dzēšanai un lietotāju kontu bloķēšanai, kā arī lietotāju sūdzību izskatīšanas kārtību. Tā kā šis lūgums tika noraidīts, pieteicēja par tiesas lēmumu iesniedza blakus sūdzību.
Attiecībā uz subjektīvo kritēriju, proti, būtiska un grūti novēršama kaitējuma vai zaudējumu iestāšanās risku, Senāta lēmumā secināts, ka ar pārsūdzētajā lēmumā noteikto tiesisko pienākumu pieteicējai faktiski uzdots ieviest būtiskas izmaiņas sludinājumu platformas iekšējos procesos un informācijas sistēmās. Tiesa arī nav vērtējusi lietošanas noteikumu grozīšanas samērīgumu un ietekmi uz sludinājumu platformu un tās lietotājiem, ņemot vērā apstākli, ka to savstarpējām tiesiskajām attiecībām principā jābūt stabilām, tādēļ jebkuri grozījumi lietošanas noteikumos būtu jāveic tikai pēc rūpīga juridiska izvērtējuma un pienācīgi informējot platformas lietotājus.
Savukārt, vērtējot pārsūdzētā lēmuma pirmšķietamo prettiesiskumu kā objektīvo kritēriju, Senāts atzina, ka padomes lēmums nesatur pietiekamu pamatojumu, kādēļ pieteicējai būtu steidzami jāizpilda noteiktie pienākumi situācijā, kad konstatētais pārkāpums jau ir beidzies, turklāt mērķi, kuru sasniegšanai uzlikts tiesiskais pienākums, ir formulēti vispārīgi un abstrakti, kas liedz pārbaudīt tā noteikšanas samērīgumu un nepieciešamību.
Senāta Civillietu departamenta senatoru kolēģija ir atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā celta prasība par uzturlīdzekļu piedziņu, jo prasītājas iesniegtā kasācijas sūdzība nerada pamatu uzskatīt, ka lieta izspriesta nepareizi, kā arī tai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz ar to spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru prasība noraidīta pilnībā.
Prasītāja lietā ir cēlusi prasību pret saviem diviem mazbērniem, lūdzot piedzīt no tiem uzturlīdzekļus, jo ar dēla sniegto materiālo atbalstu nepietiek izdevumiem, savukārt vecuma pensiju viņai atteikts piešķirt, jo viņa nav strādājusi oficiālu darbu vai maksājusi nodokļus.
Rīgas apgabaltiesa bija atzinusi, ka, lai gan lietā nav konstatējami objektīvi šķēršļi, kas atbildētājiem liegtu sniegt palīdzību prasītājai, no pašas prasītājas paskaidrojumiem izriet, ka viņa atbildētāju dzīvē iepriekš nav piedalījusies un viņai ar tiem nekāda kontakta nav. To apliecina, piemēram, fakts, ka prasītājai bija jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai pirms prasības celšanas noskaidrotu atbildētāju dzīvesvietu. Kā norāda atbildētāji, tie nekad iepriekš nav prasītāju satikuši un pat nav zinājuši par to, ka Latvijā viņiem ir vecāmāte no tēva puses. Prasītāja ir sniegusi paskaidrojumus, ka viņai ir bijis liegts satikties ar mazbērniem, taču vienlaikus pati nav nekādi rīkojusies, lai panāktu šādu iespēju. Izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzina par ticamiem atbildētāju paskaidrojumus, ka prasītāja nav par atbildētājiem rūpējusies nedz materiāli, nedz nodrošinājusi vecvecāka gādību un saskarsmi. Tādēļ tiesa secināja, ka prasītāja bez dibinātiem iemesliem izvairījusies pildīt savus vecvecāka pienākumus pret abiem atbildētājiem, līdz ar to ir pamats atbrīvot atbildētājus no likumiskā pienākuma uzturēt prasītāju.
Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Farmācijas likuma 5. panta 20. punkta, ciktāl tas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, un Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 8. pielikuma 2.1. apakšpunkta un 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 64. un 111. pantam”.
Apstrīdētās Farmācijas likuma un Veselības aprūpes samaksas noteikumu normas nosaka ambulatoro zāļu kompensācijas un parenterālo zāļu apmaksas tiesisko regulējumu. Apstrīdētās normas noteic kritērijus, kā valsts nodrošina personām zāļu pieejamību no valsts budžeta līdzekļiem.
Pieteikumu iesniegusi Valsts kontroles padome. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka valsts nav izpildījusi savu pienākumu izveidot tādu sistēmu, kas nodrošinātu zāļu pieejamību vismaz minimālajā apmērā un vienlaikus garantētu personām vienlīdzīgas iespējas saņemt valsts apmaksātas zāles. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā valsts nav noteikusi skaidrus un objektīvus kritērijus, pēc kuriem ierobežotu finanšu resursu apstākļos tiktu lemts, kurām zālēm un slimībām piešķirama prioritāte, iekļaujot tās valsts apmaksāto zāļu sarakstos. Pieteikumā norādīts, ka neesot izstrādāti vispārīgi principi, kas ļautu līdzsvarot personu ar smagām vai dzīvību apdraudošām slimībām vajadzības saņemt valsts apmaksātas, tostarp ļoti dārgas zāles, ar sabiedrības interesēm nodrošināt valsts apmaksātus medikamentus pēc iespējas plašākam personu lokam, arī tiem, kuri slimo ar vieglākām saslimšanām.
Pieteikuma iesniedzēja arī norāda, ka Saeima, pretēji varas dalīšanas principam, nav pati izlēmusi šos būtiskos jautājumus, bet deleģējusi to regulējumu Ministru kabinetam. Savukārt Ministru kabinets, pēc pieteikuma iesniedzējas ieskata, ir pārsniedzis tam piešķirtā pilnvarojuma robežas. Pieteikuma iesniedzēja lūgusi apstrīdētās normas atzīt par neatbilstošām Satversmes 1., 64. un 111. pantam.
Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. panta otrās daļas (redakcijā līdz 2026. gada 31. maijam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem”.
Apstrīdētā norma noteica, ka privāto tiesību juridiskajai personai tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu rodas, ja spēkā stājies nolēmums par procesa izbeigšanu pilnībā vai daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu šai personai, nekonstatējot Krimināllikumā noteikto pamatu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai attiecīgajai personai.
Kriminālprocesā pieteikuma iesniedzējas mantai tika uzlikts arests, bet vēlāk no kriminālprocesa tika izdalīts process par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā tiesa vērtēja, vai šī manta ir noziedzīgi iegūta. Tiesa procesu izbeidza, jo mantas noziedzīgā izcelsme netika pierādīta, un līdz ar to tika atcelts arī mantai uzliktais arests. Pieteikuma iesniedzēja lūdza atlīdzināt kaitējumu, kas tai radīts ar nepamatoti piemēroto mantas arestu. Šis lūgums tika noraidīts, jo likums neparedz personas tiesības saņemt atlīdzinājumu, pirms ir noslēdzies kriminālprocess.
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka mantas arests ir bijis nepamatots, jo jautājums par tai piederošās mantas izcelsmi jau ir galīgi atrisināts procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā atzīts, ka mantas noziedzīgā izcelsme nav pierādīta. Savukārt kriminālprocess šo faktu nevarot ietekmēt. Līdz ar to apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežojot tai Satversmes 92. panta trešajā teikumā ietvertās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu un Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu.
Satversmes tiesa publicējusi 2024. gada spriedumu krājumu, kurā apkopoti visi 2024. gadā pieņemtie Satversmes tiesas spriedumi un tiem pievienotās tiesnešu atsevišķās domas.
Spriedumu krājumā ietverti nolēmumi par dažādiem sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, tostarp personas pamattiesību aizsardzību, demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem un valsts institūciju darbības tiesiskumu.
Satversmes tiesas spriedumu krājumi ir pieejami Satversmes tiesas mājaslapā sadaļā “Publikācijas” – “Spriedumu krājumi”, kur ikviens interesents var iepazīties ar tiesas judikatūras attīstību un būtiskākajām konstitucionālo tiesību atziņām.
Satversmes tiesas spriedumu krājumi pieejami Satversmes tiesas mājaslapā.
Konkurences padomes (KP) 2026. gada 16. jūlijā pieņēma lēmumu atļaut Biroja klientam AS “Veselības centru apvienība” (VCA) iegūt izšķirošu ietekmi pār AS “Latvijas Jūras medicīnas centrs” (LJMC).
LJMC ir viena no lielākajām sertificētajām ārstniecības iestādēm Latvijā, kas nodrošina augsta līmeņa daudzprofila medicīnisko aprūpi, nodrošinot gan plašu ambulatoro un diagnostikas pakalpojumu klāstu, gan stacionāros pakalpojumus. Savukārt VCA ir pieejamākais veselības aprūpes uzņēmums Latvijā, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumus 28 klīnikās un doktorātos Rīgā, Jūrmalā, Ķekavā, Olainē, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Talsos un Bauskā.
Apvienošanās rezultātā VCA iegūs 82,92 % LJMC akciju, kas VCA dos iespēju paplašināt augstākās kvalitātes medicīnisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Uzņēmumu pieredzes un resursu apvienošana dos iespēju turpināt uzlabot abos uzņēmumos pieejamos pakalpojumus, paplašināt pakalpojumu klāstu, kā arī modernizēt veselības aprūpes infrastruktūru.
Balstoties uz ziņojumā norādīto informāciju, KP konstatēja, ka apvienošanās rezultātā tiks ietekmēti primārās un sekundārās veselības aprūpes tirgi, kā arī farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības un laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgi. KP secināja, ka nevienā no šiem tirgiem nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurences un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis, līdz ar to apvienošanās ir atļaujama.
Biroju darījumā pārstāvēja Artūrs Spīgulis, Anna Paučonoka un Rūta Dāvida.
Šī gada 11. jūlijā norisinājās Rojas pusmaratona festivāls 2026, kas pulcēja skrējējus no visas Latvijas, piedāvājot dalībniekiem dažādas distances un iespēju pārbaudīt savus spēkus sportiskā un pozitīvā gaisotnē. Rojas pusmaratona viens no atbalstītājiem jau kārtējo gadu bija birojs Spīgulis & Kukainis.
Artūrs veiksmīgi veica 12,3 km distanci, finišējot 27. vietā starp 146 dalībniekiem ar rezultātu 0:59:34, tādējādi ierindojoties starp sacensību spēcīgākajiem skrējējiem.
25. jūlijā, biroja klients “Dobeles dzirnavnieks” ar vērienīgām svinībām atzīmēja uzņēmuma 50 gadu jubileju. Svētku pasākumā bija aicināti piedalīties gan Dobeles iedzīvotāji, gan pilsētas viesi, lai kopā baudītu vasarīgu sestdienu un plašu izklaides programmu.
Jubilejas svinības bija patiesi grandiozas, un vakara kulminācijā viesus sagaidīja īpašs pārsteigums – grupas “Prāta Vētra” uzstāšanās!
Vēlreiz sirsnīgi sveicam “Dobeles dzirnavnieks” 50 gadu jubilejā un vēlam tikpat veiksmīgus, jaudīgus un sasniegumiem bagātus arī nākamos 50 gadus!
Reiz kādas zemes galvaspilsētā bija izlaupīta kokvilnas noliktava. Tirgotāji atnāca pie šaha žēloties. Šahs, tos uzklausījis, pavēlēja nekavējoties sameklēt nozagto kokvilnu un zagļus bargi sodīt. Bet ķer nu vēju laukā! Meklējumi nevainagojās ar panākumiem.
Tad pie šaha atnāca viņa vezīrs un sacīja:
— Ak, valdniek! Ļauj man atrast zagļus.
— Lai notiek, kā tu vēlies, — šahs atbildēja.
Vezīrs to pašu dienu saaicināja visus pilsētnieku uz pusdienām. Cilvēku sanāca, ka biezs. Bet pirms pacienāšanas vezīrs nogāja gar galdiem un uzmanīgi ieskatījās sapulcējušos laužu sejās. Tad viņš uzkāpa uz paaugstinājuma un pārmetoši nogrozīja galvu.
— Cik maz gan cilvēkiem sirdsapziņas, un cik liela ir viņu muļķība: nozagtā kokvilna taču pielipusi pie jūsu melnajām bārdām un tādā izskatā jūs uzdrošināties ierasties uz pusdienām pie vezīra!
Vezīrs vēl nebija beidzis sakāmo, kad desmit cilvēku, saķēruši bārdas, zagšus sāka kāpties atpakaļ.
— Lūk, kur blēži, — vezīrs tūdaļ pat parādīja uz tiem, — ņemiet tos ciet!
afgāņu, 78, 163