Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Saeima 2026. gada 20. augustā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto “Air Baltic Corporation AS” finanšu stabilizācijas pasākumu likumu, kas noteic īpašu kārtību valsts dalībai aviokompānijas finanšu stabilizācijas procesā.
Likuma mērķis ir radīt valstij kā “airBaltic” akcionāram, kreditoram un obligāciju turētājam iespēju savlaicīgi pieņemt lēmumus uzņēmuma finanšu stabilizācijas procesā un rīkoties līdzvērtīgi ar pārējiem investoriem un kreditoriem, operatīvi aizsargājot valsts finanšu intereses.
Likums dod iespēju pagarināt uzņēmumam izsniegtā valsts aizdevuma atmaksas termiņu, kapitalizēt no valsts aizdevuma un valstij piederošajām obligācijām izrietošos prasījumus, kā arī nepieciešamības gadījumā valstij piedalīties uzņēmuma starpfinansējuma nodrošināšanā. Šim nolūkam likums paredz iespēju valstij iegādāties jaunemitētas uzņēmuma obligācijas līdz 30 miljonu eiro apmērā, savukārt no valstij piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu pārveidošanai noteikts limits līdz 50 miljoniem eiro. Paredzēts, ka konkrētus lēmumus par finanšu stabilizācijas pasākumiem pieņems Ministru kabinets.
Jaunais likums nosaka arī regulāru parlamentāro kontroli, nosakot Ministru kabinetam pienākumu ne retāk kā reizi ceturksnī ziņot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par finanšu stabilizācijas pasākumu īstenošanas gaitu.
Patērētājiem ir tiesības kredītinformācijas birojos norādīt, ka viņi nevēlas saņemt kredītu, un kredīta devējiem tas obligāti jāņem vērā, izvērtējot iesniegtos kredīta pieteikumus, paredz Saeimā 2026. gada 20. augustā galīgajā lasījumā atbalstītās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
Ar grozījumiem iecerēts veicināt atbildīgu kreditēšanu un efektīvāk pasargāt patērētājus no pārmērīgām saistībām un krāpšanas riskiem, kā arī padarīt kreditēšanas vidi skaidrāku, pārskatāmāku un atbilstošu mūsdienām.
Izmaiņas paredz arī jaunus noteikumus gadījumiem, kad kredīta atmaksa kavējas – kredīta devēji drīkstēs piemērot tikai pamatotas un samērīgas izmaksas, kā arī pirms parāda piedziņas būs jācenšas rast saudzīgāki risinājumi un jāsniedz informācija par iespējām saņemt parādu konsultācijas.
Grozījumi paredz, ka nepieprasītu kredītu (tādu kredīta produktu, ko patērētājs nav lūdzis vai nav piekritis saņemt) piešķiršana ir aizliegta, un noteic, ka kredīta devējiem ir pienākums savlaicīgi informēt patērētāju par kredīta limita pārsniegšanu, ar to saistītajām maksām un procentiem. Ja pārsniegumi notiek regulāri, kredīta devējam būs jāsniedz informācija par izdevīgākām alternatīvām un iespējām saņemt konsultācijas parādu jautājumos. Tāpat noteiktos gadījumos nomaksas kredītiem un “pērc tagad, maksā vēlāk” piedāvājumiem būs jāizvērtē patērētāja spēja atmaksāt aizdevumu. Tas palīdzēs mazināt risku nonākt pārmērīgās parādsaistībās.
Ar grozījumiem tiek ieviesti arī skaidrāki noteikumi digitālajā vidē un papildus tiek paplašinātas reģistrācijas prasības kredīta starpniekiem, kā arī noteiktas reģistrācijas prasības lieliem uzņēmumiem, kas piešķir kredītu atlikta maksājuma veidā.
Ar izmaiņām tiek ieviests arī jauns produkts – kapitāla atbrīvošanas kredīts. Tas nozīmē, ka persona varēs saņemt kredītu pret nekustamā īpašuma, kas nav tās mājoklis, bet, piemēram, otrs neizmantots dzīvoklis, ķīlu. Kredītu varēs izsniegt ne vairāk kā 70 procentu apmērā no attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Likums noteic, ka šādu kredītu varēs saņemt no 21 gada vecuma un tā maksimālais atmaksas termiņš būs 30 gadi.
Tāpat Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus Kredītinformācijas biroju likumā.
Saeima 2026. gada 20.augustā otrreiz caurlūkoja jauno Imigrācijas likumu, precizējot tā normas. Saeima jauno Imigrācijas likumu galīgajā lasījumā pieņēma jūnijā, taču Valsts prezidents to neizsludināja un atgrieza parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.
Jaunais likums paredz stingrāku imigrācijas regulējumu un drošības pasākumus. Līdzšinējais imigrācijas regulējums būtiski pārskatīts, lai stiprinātu valsts drošību, nodrošinātu efektīvāku migrācijas kontroli un vienlaikus izpildītu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības.
Jaunā Imigrācijas likuma mērķis ir ieviest skaidru, caurspīdīgu un efektīvu imigrācijas sistēmu, aptverot trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, integrāciju un izraidīšanas procedūras, kā arī mazināt fiktīvas imigrācijas un nelikumīgas nodarbinātības riskus.
Vienlaikus likumprojektā precizēta vīzu un uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība, ieviešot skaidrākus termiņus un procedūras, kā arī paplašinot atteikuma un anulēšanas nosacījumus gadījumos, kad konstatēts sabiedriskās kārtības vai drošības apdraudējums. Paredzēta arī stingrāka kontrole jau pirms ieceļošanas valstī, nosakot pienākumu sniegt informāciju par ieceļošanas mērķi un uzturēšanās apstākļiem.
2026. gada 20. augustā Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā un grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā. Tie paredz ierobežot personu apliecinošu dokumentu un elektroniskās identifikācijas līdzekļu izmantošanu personām, kurām kriminālprocesā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis un kuras izsludinātas meklēšanā.
Grozījumu mērķis ir stiprināt tiesiskās atbildības neizbēgamību, veicināt bēguļojošo personu ātrāku atrašanu un liegt iespējas izvairīties no kriminālprocesa vai soda izpildes.
Šie grozījumi nav vērsti uz dokumentu atņemšanu, bet gan uz to izmantošanas ierobežošanu. Grozījumi veidos savstarpēji papildinošu regulējumu, kas aptver gan klātienes, gan digitālo identitāti. Personu apliecinošu dokumentu likuma grozījumi paredz ierobežot identifikācijas dokumentu izmantošanu meklēšanā izsludinātām personām, kurām kriminālprocesā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis. Savukārt Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma grozījumi paredz izbeigt elektroniskās identifikācijas līdzekļu darbību meklēšanā izsludinātām personām.
Lai grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāatbalsta vēl trešajā – galīgajā – lasījumā.
Saeimas Latgales apakškomisijas deputāti izbraukuma sēdē Krāslavā 2026. gada 7. augustā pirms otrā lasījuma sprieda par priekšlikumiem Austrumu teritorijas attīstības likumam. Tas paredz īpašu valsts atbalstu Latgalei un Alūksnes novadam, lai cilvēkiem būtu labākas iespējas dzīvot, strādāt, mācīties un palikt šajā teritorijā.
Patlaban likumprojekts paredz īpašus atbalsta pasākumus austrumu novadiem, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, investīciju piesaistei un jaunu darba vietu radīšanai.
Reģionam paredzētas priekšrocības, piesakoties valsts un Eiropas Savienības finansējumam, kā arī atsevišķos gadījumos būs vienkāršāki projektu īstenošanas nosacījumi. Plānots arī izveidot Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalsta fondu, kas finansēs uzņēmējdarbības, inovāciju, investīciju un citus attīstības projektus.
2026. gada 18. augustā Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas virzītos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz militāra apdraudējuma gadījumā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piešķirt tiesības uz noteiktu laiku izmantot privātpersonām piederošu zemi, ja tas nepieciešams valsts aizsardzībai.
Grozījumi paredz, ka militāra apdraudējuma gadījumā Nacionālo bruņoto spēku komandierim vai viņa pilnvarotai personai ir tiesības pieņemt lēmumu par īslaicīgu nekustamā īpašuma pārņemšanu Nacionālo bruņoto spēku turējumā uz periodu līdz 14 dienām ar tiesībām šo termiņu pagarināt vēl uz 14 dienām.
Lēmums par īpašuma pārņemšanu Nacionālo bruņoto spēku turējumā tiks pieņemts tikai gadījumā, ja konkrētajā situācijā īpašuma izmantošana būs nepieciešama militāra apdraudējuma novēršanai vai aizsardzības pasākumu īstenošanai. Īslaicīgā turējumā pārņemtās zemes un to daļās varēs izvietot pretgaisa aizsardzības sistēmas, radarus, sakaru līdzekļus, militāro tehniku vai, ja nepieciešams, militārās vienības, kā arī veikt ar aizsardzības uzdevumu izpildi saistītas darbības
Grozījumi paredz arī kompensācijas mehānismu gadījumos, ja īpašumam tiks nodarīti zaudējumi Nacionālo bruņoto spēku darbību rezultātā.
Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāskata un jāpieņem Saeimā.
No 2026. gada 1. septembra Valsts aizsardzības mācība būs jāapgūst arī skolēniem, kuri mācās nepilna laika klātienes un tālmācības izglītības programmās, 56 mācību stundas apgūstot tālmācības formā un 38 mācību stundas – klātienes formā. To paredz 2026. gada 11. augustā pieņemtie grozījumi valsts vispārējās vidējās izglītības standartā. Vienlaikus ar grozījumiem tiek nostiprināts vienots individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugs skolēniem ar speciālām vajadzībām.
2026. gada 13. martā stājās spēkā grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā, paredzot, ka no 2026. gada 1. septembra Valsts aizsardzības mācības apguve ir obligāta ne tikai klātienes formā. Savukārt 2025. gada 27. februāra grozījumos Vispārējās izglītības likumā noteikts, ka individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugam skolēniem ar speciālām vajadzībām jābūt ietvertam valsts izglītības standartā. Līdz ar to, savstarpēji saskaņojot normatīvajos aktos noteikto, izstrādāti un pieņemti Grozījumi valsts vispārējās vidējās izglītības standartā.
Senāta Administratīvo lietu departaments lietā Nr. SKA-393/2026 ir izskatījis pieteicēja iesniegto blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu un atzinis, ka jautājums par pieteikuma virzību nododams jaunai izskatīšanai daļā.
Pieteicējs bija iesniedzis bāriņtiesā iesniegumus latgaliešu rakstu valodā, kurus bāriņtiesa atteicās pieņemt un sniegt uz tiem atbildi pēc būtības, atsaucoties uz prasību oficiālajā saziņā izmantot latviešu literāro valodu. Pēc atteikuma saņemšanas pieteicējs bija vērsies Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu atzīt šādu bāriņtiesas rīcību par prettiesisku un likt tai rakstveidā atvainoties pieteicējam un viņa ģimenes locekļiem.
Administratīvās rajona tiesas tiesnesis bija atteicies pieņemt pieteikumu daļā par atvainošanos pieteicēja ģimenes locekļiem, norādot, ka persona var vērsties tiesā vienīgi savu, nevis citu personu tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai. Savukārt daļā par atbildes nesniegšanu pēc būtības un atvainošanos pieteicējam pieteikums tika atzīts par acīmredzami nepamatotu, jo pieteicējam neesot subjektīvo tiesību ikvienā gadījumā saziņā ar iestādi lietot latgaliešu rakstu valodu, kā arī iestādei nav pienākuma saprast šādus iesniegumus vai pārveidot tos latviešu literārajā valodā.
Senāts konstatēja, ka vairāki pieteicēja lūgumi bāriņtiesai nav izskatāmi administratīvā procesa kārtībā. Tie ir ar vecvecāka un bērna saskarsmes kārtības organizēšanu saistīti jautājumi, kurus risina civiltiesiskā ceļā. Turpretī lūgums, kas attiecas uz pieteicēja saskarsmes ar bērnu norises izvērtējumu, ir saistīts ar bērna interešu aizstāvību un ietilpst bāriņtiesas kompetencē, tādēļ iestādei uz to būtu jāreaģē vismaz kā uz privātpersonas iesniegumu, bet nepieciešamības gadījumā – arī saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem. Līdz ar to, kā norāda Senāts, tiesnesis kļūdaini secinājis, ka šis jautājums nav apspriežams saskaņā ar Iesniegumu likumu.
Senāts arī atzina, ka šajā daļā tiesnesis pārsteidzīgi atteicis izskatīt pieteikumu kā acīmredzami nepamatotu. Senāta ieskatā, pārsūdzētā lēmuma pamatojums šajā daļā nepārliecina, ka lietas iznākums ir bijis tik acīmredzami skaidrs, ka par to nevarētu būt nekādu saprātīgu šaubu un jēdzīgu diskusiju. Par to liecina arī apstāklis, ka lietā risināmi būtiski tiesību jautājumi attiecībā uz latgaliešu rakstu valodas lietojumu un latgaliskās identitātes saglabāšanu un attīstību, un pieteicējs ir izvērsti pamatojis savu nostāju šajos jautājumos. Tāpat konkrētā strīda izlemšanai būtiska nozīme ir Latvijas Republikas Satversmes, Valsts valodas likuma un Latviešu vēsturisko zemju likuma normu interpretācijai, lai noteiktu, vai un ciktāl pieļaujama latgaliešu rakstu valoda saziņā ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tā kā atbildes uz minētajiem jautājumiem nav nepārprotami skaidras un vienkāršas, tos ir nepieciešams apsvērt pilnvērtīgā tiesas procesā, iedziļinoties un izskatot administratīvo lietu pēc būtības.
Senāta Civillietu departaments lietā Nr. SKC-526/2026 ir atzinis, ka nav pamata ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Līdz ar to spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru prasība apmierināta daļēji un atbildētājai uzlikts par pienākumu publiski atsaukt nepatiesās ziņas.
No lietas apstākļiem izriet, ka prasītājs bija cēlis prasību pret valsts SIA “Latvijas sabiedriskais medijs”, uzskatot, ka televīzijas raidījumā atstāstīti aizskaroši izteikumi, kurus viņš it kā esot paudis par kolēģiem – aktieriem saistībā ar viņu darba līgumu termiņiem. Prasītājs noliedza, ka būtu šādi izteicies, un uzskatīja, ka šādu nepatiesu izteikumu izplatīšana, balstoties uz neierakstītu sarunu ar žurnālistu, aizskārusi viņa godu un cieņu. Tā kā atbildētāja bija atteikusies atsaukt izskanējušo informāciju, tā sabiedrībā radījusi nepareizu priekšstatu par kultūras nozari.
Rīgas pilsētas tiesa bija apmierinājusi prasību pilnībā, uzliekot atbildētājai pienākumu atsaukt izplatīto informāciju un piespriežot par labu prasītājam simbolisku morālā kaitējuma atlīdzību viena euro apmērā, kā to bija lūdzis prasītājs.
Rīgas apgabaltiesa, izskatījusi atbildētājas apelācijas sūdzību, atzina, ka pirmās instances tiesa pamatoti konstatējusi, ka strīdus izteikums ir uzskatāms par ziņu, nevis subjektīvu atbildētājas viedokli, ko apstiprinājis arī žurnālists, kas veidojis attiecīgo sižetu. Tādēļ attiecībā uz šo izteikumu ir iespējams veikt faktu pārbaudi, proti, noskaidrot, vai prasītājs šādi patiešām izteicies. Raidījumā prasītāja izteikumi atspoguļoti pēc žurnālista sākotnējām rakstveida piezīmēm, kuru patiesumu nav iespējams pārbaudīt. Tā kā atbildētāja nebija varējusi pierādīt, ka izplatītās ziņas ir patiesas, tiesa atzina, ka ir pamats uzlikt atbildētājai pienākumu tās atsaukt, jo šādu ziņu publicēšana neatbilst labas žurnālistikas principiem un ir maldinājusi sabiedrību, kā arī pasliktinājusi prasītāja kā aktiera un teātra vadītāja reputāciju un godu teātra vidē. Vienlaikus tiesa noraidīja prasību daļā par morālā kaitējuma kompensācijas noteikšanu, secinot, ka lūgtā atlīdzības summa ir formāla un nav pamatota ar pierādījumiem, turklāt prasītāja tiesību aizskārums jau tiks novērsts, atbildētājai atsaucot izplatītās ziņas.
Senāta Administratīvo lietu departaments lietā Nr. SKA-685/2026 ir izskatījis blakus sūdzību, kas iesniegta par Administratīvās rajona tiesas tiesneša atteikšanos atjaunot nokavēto procesuālo termiņu un pieņemt pieteikumu, un atzinis, ka tiesneša lēmums ir atceļams un jautājums par pieteikuma virzību nododams jaunai izskatīšanai.
Pieteicējs bija vērsies tiesā, lai pārsūdzētu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu par viņam piemēroto izbraukšanas rīkojumu. Lai gan viņš bija izteicis lūgumu organizēt saziņu, izmantojot e-pastu, pārsūdzētais lēmums bija vispirms nosūtīts uz viņa oficiālo elektronisko adresi un tikai pēc vairākiem mēnešiem – uz viņa norādīto e-pasta adresi. Tādēļ pieteicējs lūdza atjaunot nokavēto procesuālo termiņu lēmuma pārsūdzēšanai, uzskatīdams, ka šī termiņa tecējumam jāsākas tikai pēc lēmuma faktiskās paziņošanas ar e-pasta starpniecību.
Administratīvās rajona tiesas tiesnesis bija atteicies pieņemt pieteikumu un noraidījis pieteicēja lūgumu, norādot, ka pieteicējs bija izvēlējies brīvprātīgi aktivizēt oficiālo elektronisko adresi. Tiesneša ieskatā, tā kā šī adrese bija tikusi aktivizēta un pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdī joprojām bija aktīva, turklāt pieteicējs nebija īpaši pamatojis savu lūgumu saziņai izmantot e-pasta adresi, iestādei šāds lūgums nebija saistošs un tai bija jāievēro princips, ka saziņa ar personu, kam aktivizēta oficiālā elektroniskā adrese, primāri notiek, izmantojot šo saziņas kanālu.
Senāta lēmumā uzsvērts, ka, ja personai normatīvajā aktā ir paredzētas tiesības, to īpaši pamatojot, izvēlēties citu saziņas kanālu, pret šīm tiesībām nav pieļaujams attiekties formāli un uztvert paziņošanas kārtības ievērošanu par pašmērķīgu. Likumdevējs nav noteicis kritērijus, kas atzīstams par “īpašu pamatojumu”, tādēļ iestādei personas lūgums jāizvērtē, cenšoties to pēc iespējas izpildīt, savukārt atteikums jāmotivē un jādod personai iespēja sniegt pamatojumu, ja tā to nav izdarījusi. Tas jo īpaši būtiski ir gadījumos, kad iestāde pēkšņi mainījusi saziņas veidu, par to neinformējot personu, jo šādā gadījumā var rasties pamats apšaubīt dokumenta paziņošanas prezumpciju. Senāts atzina, ka pieteicējam bija tiesības paļauties, ka saziņa ar iestādi turpināsies līdzšinējā kārtībā, izmantojot e-pastu, tādēļ iestāde nepamatoti atteikusies vērtēt viņa lūgumu un, par to nebrīdinot, turpmāko saziņu veikusi oficiālajā elektroniskajā adresē. Tā kā pieteicējs, iesniedzot pieteikumu pasta nodaļā, ievērojis pārsūdzības termiņu, skaitot no lēmuma paziņošanas e-pastā, Senāts atzina, ka procesuālais termiņš lēmuma pārsūdzēšanai nav nokavēts un jautājums par tā virzību jāizlemj, izskatot to no jauna Administratīvajā rajona tiesā.
Birojs savā 18. jubilejā saņēma kādu īpaši neparastu mūsu klienta “Dobeles dzirnavnieks” pasniegtu sertifikātu, kas apliecina, ka Birojs ir kļuvis par mazā resnā lora zelta krustvecākiem Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā.
Būt par krustvecāku nozīmē ar savu atbalstu rūpēties par izvēlētā dzīvnieka labturību, palīdzot nodrošināt tam piemērotus dzīves apstākļus un sniedzot ieguldījumu tā saglabāšanā.
Lai pienācīgi iepazītos ar savu jauno krustbērnu, 28. augustā Biroja pārstāvji devās uz zoodārzu, lai nosvinētu šī īpašā statusa iegūšanu un apciemotu arī pašu lori.
Mazais resnais loris (Nycticebus pygmaeus) ir īpašs dzīvnieks. Ikdienā tas pārvietojas nesteidzīgi un uzmanīgi, palēninātā kustībā, kas palīdz kļūt nemanāmam un paslēpties biezajā augājā. Taču, kad nepieciešams, piemēram, medījot kukaiņus, loris spēj kļūt pārsteidzoši ātrs.
Jāsecina, ka dažas lora īpašības ir visai piemērotas arī advokāta profesijai – rūpība, vērīgums, pacietība un spēja vajadzīgajā brīdī rīkoties zibenīgi ātri. Turklāt loris ir viens no retajiem indīgajiem zīdītājiem, tāpēc Biroja krustbērnam arī netrūkst rakstura!
Tā kā mazais resnais loris ir nopietni apdraudēta suga, Birojam ir īpašs gandarījums, ka līdz ar jaunā krustbērna iegūšanu ir sniegts arī vērtīgs ieguldījums šīs īpašās sugas aizsardzībā. Paldies mūsu klientam par šo atjautīgo un sirsnīgo dāvanu!
Birojs jau iepriekš informēja, ka 18. jūnijā Biroja jubilejā Birojam tika uzdāvināta īpaša dāvana – 1979. gadā izdotā pasaku grāmata “Par tiesām un tiesnešiem”. Lai arī grāmatai ir gandrīz pusgadsimts, tajā apkopotie dažādu laiku stāsti ar ironiju, humoru un trāpīgām dzīves gudrībām pārsteidzoši labi iederas arī mūsdienās. Šajos mēnešos Birojs dalās ar spilgtākajiem no tiem un aicina kopā pasmaidīt, padomāt un pārliecināties, ka pasakas dažreiz ir tuvāk patiesībai, nekā gribētos atzīt.
Birojs turpina pasaku sēriju ar trešo stāstu.
TRĪS KURLIE
Reiz kurla sieviete ar mazu bērniņu uz muguras ravēja lauku. Viņai pienāca klāt kurls vīrietis, kas meklēja savas aitas, un vaicāja:
— Vai nemanīji te aitas? Ja parādīsi, uz kuru pusi tās aizgāja, došu tev aitu ar lauztu kāju.
Bet sieviete nodomāja, ka viņš vaicā, kur beidzas viņas tīrums, un pamāja lauka virzienā. Kurlais nosprieda, ka aitas aizgājušas uz to pusi, un devās turp. Aitas patiesi tur atradās. Cilvēks paņēma aitu ar lauzto kāju, atgriezās pie sievietes un sacīja tai:
— Lai dievs tev palīdz. Es aizgāju uz turieni, kur tu rādīji, un atradu savas aitas. Te būs apsolītā aita ar lauzto kāju.
Bet sievietei likās, ka kurlais saka:
— Tu esi sakropļojusi manu aitu. — Viņa sadusmojās un uzsauca tam:
— Neesmu ne acīs redzējusi tavas aitas!
Kurlais, redzēdams sievietes dusmas, nosprieda, ka tā sauc viņu pie tiesneša par to, ka viņš iedevis tai klibu aitu. Šis savukārt apskaitās un noteica:
— Nu tad ejam arī!
Un viņi devās pie tiesneša, bet tas arī pagadījās kurls.
— Izstāstiet savu vajadzību, — tiesnesis uzaicināja.
Tad kurlais aitu saimnieks izstāstīja visu notikušo, kā viņš to bija sapratis, bet kurlā sieviete savukārt izstāstīja visu pēc savas saprašanas. Kurlais tiesnesis, kas neko nebija dzirdējis, kļuva domīgs, bet, ieraudzījis sievietei uz muguras bērnu, nosprieda, ka viņa tiesājas ar bērna tēvu par uztura naudu, un noteica:
— Kas tur tik daudz ko runāt? Tas ir tavs bērns, viņš izskatās pēc tevis; tev jāmaksā tik, cik vajag.
amharu, 79, 301