Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Jums ir iespējams atteikties no turpmākas ZAB Spīgulis & Kukainis ziņu izlaidumu saņemšanas. Ja vēlaties atteikties, lūdzu, spiediet šeit.
Saeima konceptuāli atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus “Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, paredzot, ka turpmāk pašvaldību izstrādāto teritorijas plānojumu varēs apturēt tikai ar Ministru kabineta, nevis Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministra lēmumu kā līdz šim.
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izvērtēšanas mehānismu, kā arī precizēt lēmumu pieņemšanas kārtību gadījumos, kad nepieciešams lemt par šo plānošanas dokumentu darbības apturēšanu.
Patlaban likums paredz, ka pašvaldību teritorijas plānojumu tiesiskumu izvērtē VARAM, savukārt par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgais ministrs var pieņemt lēmumu par teritorijas plānojuma vai tā daļas darbības apturēšanu. Likumprojekts paredz, ka turpmāk šādu lēmumu pieņemtu Ministru kabinets kā koleģiāla institūcija.
Tāpat grozījumi paredz stiprināt kompetento valsts pārvaldes iestāžu iesaisti teritorijas plānojumu izvērtēšanā. Nozaru ministrijām būtu pienākums informēt par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgo ministriju, ja tiek konstatēts, ka teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma risinājumi apdraud vai var apdraudēt valsts interešu īstenošanu vai normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu, īpaši valsts drošības, aizsardzības, enerģētikas, klimata politikas un vides aizsardzības jomā.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tam jāgūst Saeimas atbalsts vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.
No 2027. gada patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, ko līdz šim īstenoja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), pakāpeniski nodos Latvijas Bankai. To paredz Saeimā 17. septembrī, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
Latvijas Banka pārņems patērētāju kreditētāju licencēšanu un uzraudzību, kredīta starpnieku un to pārstāvju reģistrēšanu un uzraudzību, finanšu pakalpojumu reklāmas un negodīgas komercprakses kontroli, kā arī patērētāju sūdzību izskatīšanu un palīdzības sniegšanu strīdu risināšanā. Latvijas Banka uzraudzīs arī patērētāju kolektīvās intereses finanšu pakalpojumu jomā un varēs lemt par pārkāpumu novēršanu.
Lielākā daļa grozījumu stāsies spēkā 2027.gada 1.janvārī. Pārejas periodā visas PTAC izsniegtās licences un veiktās reģistrācijas saglabās spēku.
Grozījumi ir daļa no plašākas likumdošanas paketes, kas paredz finanšu pakalpojumu uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai, tādēļ saistītas izmaiņas plānotas arī vairākos citos finanšu sektoru regulējošos likumos.
Lai mazinātu administratīvo slogu cilvēkiem, kuri nelielā apjomā sniedz pakalpojumus vai pārdod preces citām fiziskām personām, Saeima ceturtdien, 17. septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Grozījumi vienkāršos nodokļu nomaksas kārtību nelielas saimnieciskās darbības veicējiem.
Mazo saimniecisko darbību varēs veikt fiziskas personas, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 12 tūkstošus eiro, kuras pakalpojumus vai preces sniedz tikai citām fiziskām personām, nenodarbina darbiniekus un neveic citu saimniecisko darbību vienlaikus.
Jaunā kārtība dos iespēju maksāt iesācēju mikrouzņēmumu nodokli 10 procentu apmērā no apgrozījuma.
Jaunais regulējums būs īpaši piemērots cilvēkiem, kuri nelielā apjomā ikdienā sniedz dažādus pakalpojumus, piemēram, privātstundas, dārza darbus, skaistumkopšanas pakalpojumus vai citus pakalpojumus mājsaimniecībām.
Saeima izmaiņas skatīja vienlaikus ar saistītajiem grozījumiem likumos Par iedzīvotāju ienākuma nodokli un Par nodokļiem un nodevām. Jaunais regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. aprīlī.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pēdējā laikā novēro strauju pieaugumu iesniegumiem, kurus patērētāji sagatavojuši ar mākslīgā intelekta (MI) rīku palīdzību. Diemžēl arvien biežāk konstatēts, ka šādi iesniegumi ir juridiski nepamatoti, saturiski neprecīzi vai balstīti uz kļūdainiem argumentiem.
MI rīki spēj ātri ģenerēt tekstu un sniegt šķietami pārliecinošas atbildes, taču tie nav juridiski konsultanti un neuzņemas atbildību par sniegto informāciju. Patērētāji nereti saņem no MI apstiprinājumu, ka konkrētajā situācijā “taisnība ir viņu pusē”, lai gan faktiskie apstākļi vai normatīvais regulējums liecina par pretējo. Rezultātā tiek sagatavoti vairāki papildinājumi un atkārtoti iesniegumi, kas ne tikai nerisina problēmu, bet arī rada papildu administratīvu slogu.
Tāpat iespējami gadījumi, kad MI:
– norāda uz neatbilstošu vai jau spēku zaudējušu normatīvo aktu;
– sniedz kļūdainus ieteikumus par procesuālajiem termiņiem;
– sagatavo juridiski nekorektu pretenziju komersantam vai tiesai.
Šādas kļūdas var radīt būtiskas sekas – nokavētus termiņus, nepamatotus prasījumus vai liekus finanšu izdevumus. Svarīgi uzsvērt, ka pretenziju pret MI rīku par kļūdainu atbildi izvirzīt nav iespējams – atbildība par lēmumu un tā sekām paliek patērētājam.
Saeima 24. septembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos jeb karteli iepirkumos.
Patlaban par aizliegtu vienošanos administratīvo sodu var piemērot Konkurences padome – tikai juridiskām personām. Grozījumi ļaus sodīt fiziskas personas, kuras praktiski organizējušas vai īstenojušas aizliegtu vienošanos. Kriminālatbildība paredzēta gadījumos, kad aizliegta vienošanās veikta lielā apmērā – ja līgumcena aizliegtās vienošanās iepirkumā, tas ir, kopējā samaksa par iepirkuma līguma izpildi, kurā ietverti visi piemērojamie nodokļi, izņemot pievienotās vērtības nodokli, nav bijusi mazāka par 750 tūkst. EUR vai 1 milj. EUR būvdarbu līguma gadījumā.
Par aizliegtu vienošanos privātā iepirkumā, kas izpaudusies kā pieteikuma vai piedāvājuma saskaņošana kādā no būtiskiem tā nosacījumiem ar citu tirgus dalībnieku pirms piedāvājuma vai pieteikuma iesniegšanas pasūtītājam vai kā vienošanās ar citu tirgus dalībnieku par piedāvājuma vai pieteikuma neiesniegšanu vai par dalības noteikumiem iepirkumā, fiziskām personām varēs piemērot cietumsodu līdz 3 gadiem. Savukārt gadījumos, kad aizliegta vienošanās izdarīta publiskā iepirkumā, paredzēts cietumsods līdz 5 gadiem. Abos gadījumos kā alternatīvi sodi paredzēta probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods, tāpat paredzēta papildsoda iespēja – aizliegums uz noteiktu laiku ieņemt amatus vai veikt noteikta veida uzņēmējdarbību.
Grozījumi paredz arī iespēju personu atbrīvot no kriminālatbildības, ja tā pēc aizliegtās vienošanās noslēgšanas pirmā labprātīgi ziņo par pārkāpumu un aktīvi palīdz tā atklāšanā un izmeklēšanā.
Paredzēts, ka kriminālprocesus par aizliegtu vienošanos iepirkumos izmeklēs Valsts policija. Vienlaikus Saeimā vēl tiek skatīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, ar kuriem tiks noteikts, ka kriminālprocesu par aizliegtu vienošanos iepirkumā varēs uzsākt, ja ir saņemts Konkurences padomes iesniegums. Atbilstoši grozījumu iniciatoru skaidrojumam Konkurences padome arī turpmāk izmeklēs konkurences tiesību pārkāpumus pret juridiskām personām. Ja Konkurences padome konstatēs pārkāpumu, tā piemēros sodus juridiskām personām, kā arī varēs nosūtīt iesniegumu Valsts policijai par kriminālprocesa uzsākšanu pret fiziskām personām. Attiecīgi Valsts policija tālāk izmeklēs, vai aizliegtas vienošanās pazīmes ir saskatāmas arī konkrētu fizisku personu rīcībā.
Šie grozījumi tika pieņemti, neskatoties uz Konkurences padomes iebildumiem. Konkurences padomes ieskatā kriminalizācija radīs vairākus būtiskus riskus, tostarp tiesisko nenoteiktību par administratīvā procesa un kriminālprocesa mijiedarbību, kā arī apdraudēs iecietības programmas efektivitāti. Pret grozījumu pieņemšanu iebilda arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Ekonomikas ministrija.
Grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 15. oktobrī.
Senāts atcēla Vidzemes apgabaltiesas spriedumu lietā par mantojuma masā ietilpstošu telpu nomas līguma spēkā esību un zaudējumu atlīdzību.
Mantojuma aizgādnis, kurš bija arī viens no trim līdzmantiniekiem, mantojuma masas vārdā noslēdza telpu nomas līgumu. Pārējie līdzmantinieki vērsās tiesā, apgalvojot, ka līgums noslēgts par nepamatoti zemu cenu, nav saskaņots ar bāriņtiesu un radījis viņiem zaudējumus.
Senāts norādīja, ka līguma neiesniegšana bāriņtiesai apstiprināšanai pati par sevi nepadara līgumu par likumam pretēju un spēkā neesošu. Izšķiroša ir darījuma un tā mērķa juridiskā kvalifikācija, nevis darījuma dalībnieku iespējamie motīvi. Nekustamā īpašuma iznomāšana pati par sevi nav prettiesiska, savukārt bāriņtiesas saskaņojuma neesība attiecas uz darījuma noslēgšanas procedūru, nevis tā priekšmetu.
Senāts arī uzsvēra, ka mantojuma aizgādņa galvenais pienākums ir saglabāt mantojumu, nevis gūt no tā maksimāli iespējamo peļņu.
Vienlaikus zemākas instances tiesa nebija pietiekami pamatojusi prasītāju zaudējumu esību un apmēru. Lai piedzītu atrauto peļņu, vispirms jākonstatē aizgādņa prettiesiska rīcība, kas konkrētajā lietā nebija pierādīta.
Senāts noraidīja maksātnespējas procesa administratora blakus sūdzību un atzina, ka administratoram nav tiesību parādnieka vārdā celt mantojuma prasību.
Parādniekam neilgi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas bija mirusi māte. Lai gan viņš bija aicināts pieņemt mantojumu, noteiktajā termiņā parādnieks nebija paudis gribu mantot, kā rezultātā visu mantojumu varēja iegūt viņa brālis. Administrators uzskatīja, ka šāda rīcība aizskar kreditoru intereses, jo parādnieks nav ieguvis mantu, kuru būtu iespējams izmantot parādu segšanai. Tādēļ administrators tādēļ parādnieka vārdā cēla tiesā mantojuma prasību, lūdzot atzīt parādnieka nepieteikšanos uz mantojumu jeb mantojuma atraidīšanu par spēkā neesošu un apstiprināt parādnieku mantojuma tiesībās uz viņam pienākošos domājamo daļu no mantojuma.
Gan Rīgas pilsētas tiesa, gan Rīgas apgabaltiesa atteicās prasību pieņemt, norādot, ka mantojuma pieņemšana vai atraidīšana ir personiska tiesība, kas prasa paša mantinieka gribas izteikumu. Maksātnespējas process nedod administratoram tiesības parādnieka vietā izteikt šādu gribu vai panākt tās atcelšanu.
Senāta Civillietu departaments atzina, ka mantinieka brīvā griba noteiktajā kārtībā un termiņā pašam pieņemt mantojumu vai to atraidīt ir nostiprināta Civillikumā ietvertajā mantojuma tiesību regulējumā kā fundamentāla un neaizskarama vērtība. Izņēmums, kad mantojumu pieļaujams pieņemt vai atraidīt citas personas vietā un vārdā, attiecas uz gadījumiem, kad šāda vietniecība ir obligāti nepieciešama objektīvu iemeslu dēļ – to nevar piemērot izskatāmajā lietā, jo mantot ir aicināta pilngadīga persona, kam nav rīcībspējas ierobežojumu. Līdz ar to lietā ir ticis pareizi atzīts, ka maksātnespējas procesa administratoram nav tiesību parādnieka vārdā un vietā celt mantojuma prasību, lai apstrīdētu mantojuma atraidīšanu.
Senāta senatoru kolēģija atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par dzīvojamās ēkas nojaukšanu un vasarnīcas novietošanu pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā Jūrmalā.
Pieteicējam šajā teritorijā pieder nekustamais īpašums ar dzīvojamo ēku. Viņš vēlējās ēku nojaukt un tās vietā novietot vasarnīcu, taču Jūrmalas būvvalde un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde to nesaskaņoja, jo ēka bija atzīta par kultūrvēsturiski vērtīgu un saglabājamu. Pieteicējs atteikumus pārsūdzēja tiesā.
Administratīvā apgabaltiesa secināja, ka būvvaldei nebija pamata aizliegt ēkas nojaukšanu, jo īpašuma tiesību ierobežojums bija nesamērīgs un nebija noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu. Tiesa arī atzina, ka pašvaldība nepamatoti atteikusies pārvērtēt ēkas kultūrvēsturisko vērtību, savukārt pārvalde kļūdaini piemērojusi kultūras pieminekļiem paredzēto regulējumu, lai gan konkrētā ēka pati par sevi nav kultūras piemineklis.
Pārvalde apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja Senātā, taču kasācijas tiesvedība netika ierosināta. Senāts norādīja, ka iestādes tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu ir saistītas ar tai likumā noteikto kompetenci.
Lietas izskatīšanas laikā teritorijas statuss bija mainīts no valsts nozīmes uz vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli. Tādēļ pārvaldes saskaņojums ēkas nojaukšanai un vasarnīcas novietošanai vairs nebija nepieciešams un šie jautājumi bija kļuvuši tikai par pašvaldības kompetenci. Līdz ar to pārvaldei nebija tiesību pārsūdzēt spriedumu šajā daļā.
Satversmes tiesa iepriekš apturēja tiesvedību lietā un vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Satversmes tiesa lūdza skaidrot, vai Eiropas Savienības tiesības prasa publiskot informāciju par ikvienu akciju sabiedrības akcionāru, tostarp mazākuma akcionāru, un vai Vispārīgā datu aizsardzības regula pieļauj piekļuvi šo personu datiem bez leģitīmas intereses pierādīšanas.
Eiropas Savienības Tiesa 2026. gada 3. septembrī pasludināja spriedumu lietā C-798/24 “Jautiva”. Tā atzina, ka Eiropas Savienības tiesības neprasa publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrību akcionāriem, tostarp mazākuma akcionāriem. Tāpat Eiropas Savienības Tiesa secināja, ka Vispārīgajai datu aizsardzības regulai ir pretrunā tāds valsts regulējums, kas ikvienai personai bez pienākuma pierādīt leģitīmu interesi nodrošina piekļuvi visu akciju sabiedrību akcionāru personas datiem.
Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, Satversmes tiesa atjaunoja tiesvedību lietā un noteica, ka tā lietu rakstveida procesā izskatīs 2026. gada 13. oktobrī.
Apstrīdētā norma paredz reģistrācijas lietas publiskajā daļā iekļaut arī tādas ziņas par akciju sabiedrību akcionāriem, kas norādītas akciju sabiedrības paziņojumā par akcionāra līdzdalības iegūšanu, palielināšanos vai samazināšanos.
Lieta radusies strīdā starp Trading 4 un Valsts ieņēmumu dienestu par PVN 0% likmes piemērošanu pārrobežu darījumiem ar akcīzes precēm.
Uzņēmums pārdeva degvielas produktus Igaunijas un Apvienotās Karalistes uzņēmumiem, kuri tos tālāk pārdeva citiem pircējiem ES.
Atbildot uz Augstākās tiesas (Senāta) uzdotu prejudiciālu jautājumu par PVN atbrīvojuma piemērošanu trīsstūrveida darījumos ar akcīzes precēm, Vispārējā tiesa skaidroja, ka tādi apstākļi, ka, pirmkārt, akcīzes preču piegāde tiek veikta atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, otrkārt, ir pierādīts, ka trīspusējā darījumā nodokļa maksātājam, kas PVN nolūkā reģistrēts trešajā dalībvalstī, ir jāmaksā PVN, un, treškārt, ir pierādīts, ka preces faktiski ir izvestas no pirmās dalībvalsts un ir piegādātas trešajā dalībvalstī, paši par sevi nav iemesls, kurš ļauj atbrīvot no PVN piegādi, ko pirmajā dalībvalstī PVN nolūkā reģistrēts nodokļa maksātājs veic starpniekam pircējam, kurš PVN nolūkā reģistrēts otrajā dalībvalstī.
Jautājumu par PVN direktīvā paredzētā vienkāršošanas režīma piemērošanu Vispārējā tiesa atzina par nepieņemamu, jo tas nav saistīts ar pamatlietas priekšmetu.
Pilns spriedums pieejams šeit: https://infocuria.curia.europa.eu
3. septembrī, Eiropas Savienības Tiesa pasludinājusi spriedumu lietā C-798/24 Jautiva, kas ierosināta pēc Satversmes tiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Lieta skar Latvijas regulējumu, kas paredz publiskot ziņas par akciju sabiedrību akcionāriem, tostarp mazākuma akcionāriem, un padara šos datus tiešsaistē pieejamus arī neidentificētiem lietotājiem un lielapjoma lejupielādei.
Tiesa atzina:
1) Direktīva 2017/1132 nenosaka pienākumu publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrību akcionāriem, tostarp mazākuma akcionāriem;
2) šādu personas datu neierobežota publiskošana rada smagu iejaukšanos tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, jo publiskotā informācija citastarp ļauj izdarīt secinājumus par personas mantisko stāvokli un ieguldījumiem;’
3) arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju izpildes mērķi neattaisno datu pieejamību ikvienam bez pienākuma pierādīt leģitīmu interesi, jo šos mērķus iespējams sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;
4) Latvijas regulējumā nav paredzētas pietiekamas garantijas pret datu ļaunprātīgas izmantošanas risku.
3. septembrī, Eiropas Savienības Tiesa pasludinājusi spriedumu lietā C-798/24 Jautiva, kas ierosināta pēc Satversmes tiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Eiropas Savienības Tiesa 10. septembrī pasludinājusi spriedumu lietā C-11/25 Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, kas ierosināta pēc Latvijas Republikas Senāta lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Lietas centrā bija jautājums, vai pašvaldība, lemjot par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu un piešķirot pakalpojuma sniegšanas tiesības tai daļēji piederošam uzņēmumam, darbojas kā tirgus dalībnieks jeb uzņēmums LESD 102. panta izpratnē.
Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka pašvaldība, lemjot par šo pakalpojumu organizēšanas kārtību savā teritorijā, nepiedāvā preces vai pakalpojumus tirgū par atlīdzību, bet īsteno tai ar likumu piešķirtas publiskās varas pilnvaras; šo vērtējumu nemaina tas, ka pakalpojuma sniegšanas tiesības tiek piešķirtas juridiskai personai, kura pašvaldībai pieder tikai daļēji.
Tiesa secināja, ka pašvaldības lēmums piešķirt tai daļēji piederošai juridiskai personai tiesības sniegt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus nav saimnieciskās darbības veikšana.
Par godu ASV kongresmeņa Lou Correa un ASV Kongresa darbinieku delegācijas (STAFFDEL) vizītei Latvijā, Birojs sadarbībā ar Latvijas Amerikas Tirdzniecības kameru (Latvian American Chamber of Commerce in Latvia — LACC) ir pagodināti 7. oktobrī rīkot pieņemšanu lietišķo kontaktu veidošanai. Pasākums tiek rīkots par godu ASV kongresmenim Lou Correa un ievērojamai delegācijai, kurā ietilpst vecākie padomnieki, kas pārstāv nozīmīgākos ASV Senāta un Pārstāvju palātas birojus.
Šī pieņemšana Spīgulis & Kukainis birojā sniegs iespēju veicināt transatlantisko dialogu, veidot kontaktus ar ASV politikas padomniekiem un apspriest galvenās Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu divpusējās sadarbības prioritātes. Dalība pasākumā iespējama tikai ar ielūgumiem.
ASV kongresmenis Lou Correa (Demokrātu partija, Kalifornija) kopš 2017. gada ir ASV Pārstāvju palātas abu partiju Baltijas grupas (House Baltic Caucus) biedrs. Baltijas grupa ir oficiāli reģistrēta abu partiju grupa ASV Kongresā, kas atbalsta ciešas diplomātiskās, ekonomiskās un drošības saites starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Baltijas valstīm — Igauniju, Latviju un Lietuvu.
Biroja partneris Matīss Kukainis ir Latvijas Amerikas Tirdzniecības kameras Latvijas filiāles līdzdirektors.
On the occasion of the visit of US Congressman Lou Correa and the US Congressional Staff Delegation (STAFFDEL) to Latvia, SPIGULIS & KUKAINIS Law Office, together with the Latvian American Chamber of Commerce in Latvia (LACC) is honored to host a networking reception on October 7, honoring US Congressman Lou Correa and a distinguished delegation of senior advisors representing key offices in the United States Senate and House of Representatives.
This reception at SPIGULIS & KUKAINIS Law Office, provides an opportunity to foster transatlantic dialogue, engage with US policy advisors, and discuss key bilateral priorities between Latvia and the United States. Attendance by Invitation only.
US Congressman Lou Correa (D-CA) is a member of the bipartisan House Baltic Caucus in the U.S. House of Representatives since 2017. The House Baltic Caucus is a registered, bipartisan group in the United States Congress that supports strong diplomatic, economic, and security ties between the United States and the Baltic nations of Estonia, Latvia, and Lithuania
SPIGULIS & KUKAINIS Law Office Partner Matiss Kukainis, is the Co- Director of the Latvia branch of the Latvian American Chamber of Commerce.
2026. gada 5. novembrī Biroja partneris Artūrs Spīgulis un juriste Rūta Dāvida piedalīsies Konkurences padomes rīkotajā Juristu forumā, kas notiks Konkurences tiesību nedēļas ietvaros. Forums būs veltīts aktuāliem konkurences tiesību jautājumiem un to piemērošanai praksē. Forumā Artūrs Spīgulis un Rūta Dāvida uzstāsies ar prezentāciju “Publiskas personas iesaiste komercdarbībā”, pievēršoties publiskas personas lomai komercdarbībā un ar to saistītajiem konkurences tiesību aspektiem.
